TURETA SINDROMA TERAPIJA AR KLASISKĀS HOMEOPĀTIJAS PALĪDZĪBU

Ž.A. Svirina, medicīnas zinātņu kandidāte, ārste homeopāte,

 Rjazaņas Medicīnas Klasiskās homeopātijas centrs “Similia”

2010.gadā absolvējusi Starptaustisko Klasiskās homeopātijas akadēmiju,

Patofizioloģijas katedras asistente,

akadēmiķa I.P.Pavlova vārdā nosauktā Rjazaņas valsts Medicīnas Universitāte

 

Tureta (Tourette) sindroms ir ģenētiski noteikts centrālās nervu sistēmas traucējums, kas izpaužas bērnībā un ko raksturo atkārtoti motori un/vai vokāli tiki.

Nervu tiku attīstības cēlonis nav zināms, taču biežāk tie kā patstāvīga slimība izpaužas ģenētiskas noslieces vai vides faktoru mijiedarbībā. Tāpat nervu tiki var tikt novēroti kā kādas citas saslimšanas blakussimptoms. Ģenētiskie pētījumi ir atklājuši, ka lielākā daļa Tourette sindroma gadījumu ir iedzimta, lai gan precīzs iedzimtības mehānisms vēl nav zināms un specifisks gēns nav identificēts.

Saslimstības biežums ir 3-5 gadījumi uz 10 000 cilvēku. Zēniem Tureta sindromu

 

 

novēro trīs četras reizes biežāk nekā meitenēm.

Sindroms ir nosaukts par godu ārstam, neirologam Gilles de la Tourette, kurš 1885. gadā publicēja ziņojumu par 9 pacientiem ar Tourette sindromu. Nosaukumu ierosināja viņa skolnieks Jean-Martin Charcot.

Lai uzstādītu Tureta sindroma diagnozi saskaņā ar ICD-10 klasifikatoru, stāvoklim jāatbilst šādiem kritērijiem:

  • vairāki motori un viens vai vairāki balss tiki, kas izpaudušies pirms kāda laika, ne vienmēr tie ir nepārtraukti;
  • tiki tiek novēroti vairākas reizes dienā, gandrīz katru dienu, traucējumi ilgst vairāk par gadu, remisijas ilgums nepārsniedz 2 mēnešus;
  • sākas līdz 18 gadu vecumam.

Klasiskajā medicīnā uzskata ka nervu tiki nav ārstējami, taču to izpausmes iespējams kontrolēt ar dažādu medikamentu palīdzību, kas tiek piemeklēti katram pacientam individuāli, tādējādi padarot simptomus mazāk izteiktus. Ārstēšanā tiek izmantoti: antipsihotiskie līdzekļi, piemēram, haloperidols, pimozīds, risperidons; centrālie adrenerģiskie agonisti – klonidīns un guanfacīns; antidepresanti – fluoksitīns un litija preparāti; botulīna injekcijas, psihoterapija.

Novērojums:

14 gadus veca meitene, kam diagnosticēts Tourette sindroms, veģetatīvas disfunkcijas sindroms ar cefalģiju, hronisks pielonefrīts nepilnīgas remisijas stadijā, subakūta ekzēma.

Pirmā vizīte homeopātiskajā centrā bija 2012.gada 3. oktobrī. Paciente vērsās ar sūdzībām par obsesīvām kustībām, kas izpaudās kā galvas mešana atpakaļ, plecu, roku, raustīšanu, vokālismu un galvassāpēm fronto-temporālajā reģionā vairākas reizes nedēļā, dažreiz ar sliktu dūšu un vemšanu. Stacionārā neirologa uzraudzībā tika saņemta ārstēšana ar haloperidolu, teraligēnu (alimemazine), bez uzlabošanās. No anamnēzes: obsesīvas kustības kā mirgošana no 9 gadu vecuma, bet tiki parādījās tikai vakaros, skolā viņa tos varēja ierobežot. Dažus gadus vēlāk, stresa ietekmē – strīdi ar māti, parādījās plecu, galvas, raustīšana, atliekšana atpakaļ, gribai nepakļauti spaidu kliedzieni. Simptomi traucēja no rīta pēc pamošanās un līdz miegam. Pieņemšanā tika atklātas šādas novirzes – naids pret māti un vēlme viņu nogalināt ar nazi – obsesīva vēlme, meitene uz pieņemšanu ieradās ar nazi, ko viņa valkāja savā somiņā. Viņa juta bailes no vardarbības, tumsas, suņiem un strīdu dēļ ar māti sāka viņu ienīst. Viņas stāvoklis saistībā ar tikiem strauji pasliktinājās, pirmo reizi savā dzīvē parādījās spaidu kliegšana un gribai nepakļauta spaidu galvas mešana atpakaļ. No pārciestajām slimībām mums izdevās noskaidrot, ka agrā bērnībā uz kājām bija ekzēma, kuru dermatologi viņai ārstēja ar hormonālām ziedēm, vairākas reizes cieta no pielonefrīta ar augstu drudzi un antibiotiku lietošanu stacionārā, izslimoja vējbakas bez komplikācijām. Ar akūtām slimībām slimoja vienu vai divas reizes gadā un vienmēr ar temperatūru 39oC un cenšoties ārstēt bez antibiotikām. Iedzimtība nav apgrūtināta, ģimenē nav onkoloģisku, tuberkulozes, hronisku slimību, un visi radinieki nomira vecumā. Vakcinācija tika veikta pēc vecuma, bet ekzēmas dēļ bija aizkavēšanās. Tourette sindroma dēļ viņa nevarēja apmeklēt skolu. Vecāku vārdiem, neirologi uzstādījuši smagu, neārstējamu Tourette sindroma formu ar sliktu prognozi, jo uz medikamentozās terapijas fona nebija uzlabojumu. Ārstēšanas neefektivitātes dēļ tika ieteikta homeopātiska ārstēšana un visi medikamentozie preparāti tika atcelti. Pirmajā pieņemšanas reizē tika nozīmēts Stramonium C200 – 3 graudi.

 

Pēc šī preperāta pilnībā izzuda galvas atliekšanas simptomi, tiki samazinājās, uzlabojās garastāvoklis, izzuda vēlme somiņā nēsāt nazi un obsesīvā vēlme nogalināt māti ar nazi; izzuda bailes no tumsas, suņiem un vardarbības. Mēnesi vēlāk preparāts tika atkārtots tajā pašā devā. Tā kā pēc homeopātiskā nozīmējuma vispirms sākās paasināšanās un pēc tam uzlabošanās, bet mēnesi  pēc uzlabošanās daži simptomi sāka atgriezties, tas bija iemesls C200 atkārtošanai. Trīs mēnešus pēc preparāta lietošanas parādījās simptomi – absurdi smiekli, vēlme lamāties un lietot necenzētus vārdus. Tēvs atzīmēja viņas bezkaunību – meitene varēja izģērbties vecāku klātbūtnē un staigāt kaila, nekautrējoties no tēva. Tiki izpaudās kā roku un plecu raustīšanās, retāk kā iepriekš vokālie tiki vakaros. Parādījās briesmīgi sapņi – viņa redzēja melnu raganu.

 

Tika nozīmēts Hyoscyamus 10M viena deva. Pēc mēneša pilnībā izzuda visi slimības simptomi, bērns sāka apmeklēt skolu. Pēc trīs mēnešiem pasliktināšanās, pieņemšanas laikā parādījās simptomi, ka bija viņas slimības sākumā 9 gadu vecumā. Tiku pasliktināšnās vakarā pēc skolas, skolas nodarbību laikā viņa tos spēja ierobežot un kontrolēt. Pēc mātes vārdiem viņai parādījās jūtīgums un noslēgtība, bet neskatoties uz to pastāvīga vēlme saņemt uzzslavas no skolotājiem un vecākiem, kas lika justies labāk. Tiki bija lokalizēti pirkstos un biežāk rādītājpirkstā, parādījās jauni simptomi saistīti ar menstruācijām – sāpes labajā olnīcā.

 

Iepriekšējie simptomi neatgriezās un pēc pārbaudes bija jauna preparāta Palladium aina. Pēc nozīmējuma Palladium C200 – 3 graudi lietošnas vienu reizi, visas Tourette sindroma pazīmes pilnībā izzuda. Slimības ārstēšanas procesā meitenei pēc palādija attīstījās izsitumi uz kājām, pēc mātes vārdiem līdzīgi kā bija bērnībā, kad smērēja ar hormonālām ziedēm. Šie izsitumi pilnībā pārgāja bez ārstēšanas. Meitene veiksmīgi pabeidza skolu un iestājās medicīnas skolā. Katanamnēze 5 gadi.

Secinājumi:

– ar klasiskās homeopātijas palīdzību izdevās izārstēt smagu Tourette sindroma formu 14 gadus vecai meitenei.

– klasiskā homeopātija ir tiesīga pastāvēt kā alternatīva medicīnas metode, jo šādas sarežģītas slimības ārstēšana un bērna atgriešana sabiedrībā ir tiešs pierādījums homeopātijas efektivitātei smagas patoloģijas ārstēšanā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *