BENNINGHAUZENA ATDZIMŠANA – VĒSTURISKAIS UN PRAKTISKAIS HRONOLOĢISKAIS TRAKTĀTS

Autors: H.-K.Ģipsers.

Tulkojums: T.V.Pokatova.

 

Klemens Maria Franc fon Bennighauzens (1785-1864) bija viens no izcilākajiem Hānemaņa laikabiedriem, kuru izārstēja 1828.gadā viņa draugs botāniķis un ārsts homeopāts Karls Ernests Veihe (1785-1864) ar vienu Pulsatillas 30C devu, bet vēlāk tika nozīmēts Sulfur 30C.

Homeopātijas mākslas pamatlicējs 1833. gadā rakstīja: “valsts padomnieks Barons fon Bennighauzens no Minsteres iemācījies un izzinājis manu terapijas sistēmu tik precīzi, ka viņš ir pelnījis kā homeopāts pilnīgu uzticību, un ja es būtu pats saslimis un nespētu sev palīdzēt, es neuzticētu sevi kādam citam ārstam”.

Bennighauzena darbi ir liels ieguldījums homeopātijas literatūras krātuvē. Diemžēl angliski tie ir iztulkoti tikai daļēji. Bennighauzens kļuva par pamatlicēju diviem dažādiem  repertorizācijas virzieniem. 

1.Bogera (1861-1935) piedāvātā sistēma “K.Bennighauzena raksturojumi un repertorijs” (Parksburgs, 1905), kura balstīta uz viņa tulkoto darbu “Systematisch-alphabetisces Repertoriumder antipsrorishen Arzneien” (2nd.Ed.Muenster, 1833) – “Homeopātisko preparātu Sistematizētais alfabetiskais repertorijs” (Philadelfija, 1900).

  1. “Terapeitiskā kabatas grāmata” (1izd.1846, Minstere).
  2. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā šī grāmata plaši tika lietota starp professionāļiem. Tā tika publicēta vairākas reizes vācu, angļu, franču valodās. Daži labākie amerikāņu praktiķi 1920tos un 1930tos gados apliecināja, ka risinot sarežģītu hronisku gadījumu šis repertorijs ir nepieciešamāks par Kenta repertoriju.

Pat strauja homeopātijas krituma periodā Amerikā Herberts Alberts Roberts (1868-1950) publicēja rakstu 1935. gadā “Terapietiskā kabatas repertorija principi un praktiskā pielietošana”.

Neskatoties uz šiem datiem, prakstiskās repertorizācijas  tradīcija  pēc Bennighauzena, šā vai tā, tika piemirsta, īpaši Eiropā, ieskaitot Vāciju.

 

Studējot šos materiālus, izanalizēju slimības vēstures aizpildīšanas metodi pēc Bennighauzena, un īpaši slimības vēstures detalizētu studēšanu un Bennighauzena preparātu pielietošanas metodi, ieskaitot starpprepāratu lietošanu. No tā visa radās  turpmākās manas darbības:

-sāku bieži izmantot “Therapeutic pocket book”

-sāku studēt citus Bennighauzena darbus, kurus varēja nopirkt tikai antikvariāta grāmatnīcās

– sistematizēju un publicēju svarīgāko Bennighauzena darbu  katalogu.

1983.gadā Fridrihs Kotvics Berlīnes universitātē aizstāvēja disertāciju par Bennighauzena dzīvi un radošo darbību. Publicētie pētījumi par repertoriju sākumavotiem  iedvesmoja mani salīdzināt Kenta Reprtorijā  rubriku General ar atbilstošu rubriku “Therapeuthic pocket book”, un konstatētju ka Kenta Repertorijā ir daudz atbilstoši simptomi  “Therapeuthic pocket book” rubrikā.

 

Par laimi vācu homeopātiem izdevniecība Bernd von der Lieth publicēja atkārtoti oriģinālo “Therapeutic Pocket Book” (1846) 1985.gadā, veltot to Bennighauzena 200 gadu jubilejai.  Pateicoties šai grāmatai parādijās iespēja iemācīties Bennighauzena metodi.

…2000. gadā tika publicēts pārstrādātais “Therapeutic Pocket Book” (Stuttgard, 2000), kā arī tika veidota atbilstoša datorprogramma.

Rezultātā ši metode kļuva par ļoti  veiksmīgi plaši pielietojamu homeopātu ikdienas darbā, kā arī palīdzēja ātri orientēties un strādāt ar dažāda smaguma pacientiem. Pateicoties šai metodei tika publicētas trīs grāmatas ar dažādiem slimības gadījumiem, kuri bija izārstēti pielietojot šo Bennighauzena metodi. „Benninghauzena homeopātisko zāļu repertorijs” (Kästner, R.F.1998, Heidelberg) “Bērnu   ārstēšana   ar homeopātiju pie uzmanības deficīta sindroma”. Efektīva homeopātiska terapija (Stuttgard, 2008), Homeopātiskā terapija slimniekiem, kuri sirgst ar vairākām slimībām (Stutgard, 2010).

Praktiskā pielietošana

 

Pats Bennighauzens nekad nepublicēja rakstus, kuros izskaidrotu savu metodi, bet viņa daudzajos darbos ir atrodamas piezīmes, kuras parāda šīs metodes izmantošanu. …repertorijs tikai norādīja preparātu loku, tāpēc svarīgākais bija studēt Materia Medica, kas arī bija mīļākā Bennighauzena nodarbošanās visas dzīves garumā. Kas tad bija svarīgākais Bennighauzenam  MM studēšanā? Svarīgākais zelta gabaliņš bija vienīgais simptoms, kas parasti ir raksturīgs vienīgajam “īpašajam” preparātam. Lai saīsinātu laiku meklējumiem (publicēts pirmo reizi 1992.g), izklāstīšu īsi:

Bennighauzens norādīja, piemēram, uz Asa foetida, kā uz preparātu, kuram ir raksturīgas durošas sāpes no iekšpuses uz ārpusi, “ja šīs raksturīgās sāpes tiek novērotas jebkurā citā ķermeņa daļā, bet nav vērojamas ķermenī tajā vietā, kur sāpes izpaudās   prūvingā laikā,  preparātu var  nozīmēt tieši tāpat, ja sūdzības par sāpēm būtu atbilstošas precīzi prūvinga variantam”. (Gypser, К.-Н. Der “Genius der Arznei” bei Boenninghausen. Zeitchrift flier klassische Homoeopathie, 36 (1992) 224- 230.)

Definīcija tā saucamam īpašam simptomam ir sekojoša:

1.tas var būt dažādās ķermeņa daļās.

2.tam jābūt skaidram un precīzam.

3.īpašais simptoms bieži vien ir tikai daļa no pilna simptoma (K. Herings,1800-1880)

   Kurš satur datus par:

   -Lokalizāciju un izplatīšanos

   -Sajūtas (ieskaitot izmeklējumus),

   -Modalitātes attiecīgi pēc laika un apstākļiem, pavadošie apstākļi

 

Īpašais simptoms bieži sastopams sajūtās un modalitātēs, un reti starp pavadošiem: piemēram: sarkana seja pavada Capsicum daudzām viņa patoloģijas izpausmēm, tāpēc sejas sarkanumu varam attiecināt uz īpatnēju. Atgriežoties pie Bennighauzena, svarīgi saprast ideju par īapašo simptomu, kas ir labāk redzams 3,4, un reti sastopamā 5. publikācijā “Therapeutic Pocket Book”, jo savādāk viņa atklājums nav pilnībā izprotams.

 

Otra Bennighauzena pamatmācības daļa saistīta ar pareizu slimības vēstures noformēšanu un vadīšanu: balstoties uz “Organons VI” S.Hahnemann, viņš sadalīja  pacienta simptomus divās grupās:

 

  1. Pamatsimptoms – simptoms, kura dēļ pacients atnāca pie homeopāta,

   piemēram, galvas sāpes ar tās sajūtām, modalitātēm un pavadošiem simptomiem.

  1. Pavadošie simptomi, kuriem nav acīm redzamas saistības ar galveno simptomu, piemēram, izmaiņas apetītē, vai slāpēs, miega traucējumi un tt.
  2. Simptomu apkopojums sastāv no daudz maz stabiliem nemainīgiem simptomiem no slimības sākumpunkta un līdz pirmajai konsultācijai. Acīmredzams, ka Bennighauzena ideja sadalīt simptomus ir atklājums noformējot slimības vēsturi.

 

Rezumējot  visu pieminēto augstāk, pirms veidojam simptomu secību repertorizācijai    

nepieciešams noteikt sekojošo:

*Slimības iemesls (ja tāds ir)

*Pamatsimptoms

*Pavadošais simptoms    

*Psiho-emocionālo stāvoklis (tā izmaiņas). Polaritāte.

 

Epilogs

 

Šis ir īss apraksts homeopātijas prakses atdzimšanai attiecīgi Bennighauzena pieredzei, kas netika plaši pielietota pēdējos vairākus desmitus gadus. Ir jāņem vērā, ka Bennighauzena metode ir tikai viens no veidiem kā varam orientēties slimnieka sūdzībās, meklējot līdzīgāko preparātu. Kādu metodi jūs izmantosiet –Bennighauzena, Bogera, Kenta vai citas lai atrast līdzīgu preparātu, tā būs jūsu izvēle. Mums ir jāiemācās analizēt gadījumu strukturēti, attiecīgi slimības simptomiem, nevis otrādi!

Meklējot kopsaucēju vērtējot Bennighauzena ieguldījumu Homeopātijas terapijā, mēs varam noskaitīt sekojošo:

-pirmā repertorija izveidošana un klasifikācijas sistematizācija;

-homeopātisko preparātu savstarpējā saistība

-Bennighauzens bija pirmais kurš  regulāri sāka izmantot augstākās potences praksē

–  jēdziena “īpašs” preparāts ieviešana terminoloģijā

– slimības gadījuma analīzes ieviešana sadalot simptomus attiecīgajās grupās

– jēdziena “starppreparāts” ieviešana

– jēdziena “vēlie” simptomi ieviešana, tie kuri prūvingā parādās beigās, un kuriem Bennighauzens novēlēja svarīgāko lomu.

– ārkārtas simptomi ir “zelta tīrradņi”

 

Plašāku izskaidrojumu Bennighauzena metodei ir iespējams atrast angļu valodā publikācijās The LIGA NEWS – april 2015, p.22-26.

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *