HĀNEMAŅA PERSONĪBAS ĪPATNĪBAS UN PATOLOĢIJA

Autors Vangelis Zafeiriou, M.D., homeopāts, psihiatrs

Tūlkoja latviski Dita Māldupa,M.D., ārste homeopāte, LHA biedre

Hahnemann rakstura un preparāta Arsenicum album patogenētisko raksturojumu salīdzinošā analīze – tas ir lieliski paveikts Grieķijas homeopātiskā ārsta, psihiatra Vangelis Zafiriou darbs, kurš pamanīja mūsu skolotāja rakstura īpatnības, pateicoties kurām bija iespējams izveidot saskaņotu terapijas sistēmu, kā arī uztaisīt atklājumu, ko pati daba ir devusi cilvēcei. Cilvēcei, kas joprojām nemākulīgi apejas ar dabas dāvanām

T. Pokatova

 

Mazulis, kurš dzimis 1755.gada 10.aprīlī, un kura dēļ šodien esam satikušies, ir iemesls tam, ka miljoniem ļaužu ir atguvuši veselību un biljoni izveseļosies nākotnē. Viņa vārds ir Samuels Hānemanis. 88 gadus vēlāk viņš beidza savu misiju, kas bija nenovērtējams upuris cilvēces labā, un mēs pie viņa kapa varam nolasīt viņa paša apgalvojumu „Es neesmu dzīvojis velti”.

Nav iespējams pilnībā izprast viņa atklājuma skaistumu, neiepazīstot viņa iekšējās dzīves ceļu: viņa kaislības, motīvus, ciešanas, šķēršļus, mīlestību un vīzijas. Hānemanis- tā ir homeopātijas zinātnes neatņemama daļa.

Pamatojoties uz principu, ka ka viss radītais satur informāciju par savu radītāju, mēs centīsimies šajā darbā atrast ikvienu pastāvošu līdzību starp Hānemaņa personību un patoloģiju, un viņa atklātās zinātnes raksturojumu.

Saskaņā ar Hānemaņa autobiogrāfiju, vēstulēm, biogrāfiem un citiem homeopātijas rakstniekiem, skolotājs, šķiet, bija nopietns, ar spēcīgu paškontroli, stingrs, askētisks, dominējoša personība, kārtīgs, fokusēts uz lietām ar minūtes precizitāti, ģimenes cilvēks, agresīvs, absolūti zinātniski domājošs, akurāts, nemierīgs, atsvešināts, neemocionāls, godīgs, ļoti norūpējies par naudu un pienākumiem, ar ļoti spēcīgu izjūtu, kas dzīvē ir labs un kas ir ļauns, lielāku prieku gūst no zināšanām, nekā no cilvēciskajām attiecībām vai kā cita, inteliģents, reliģiozs, strādīgs, kritisks, vērīgs, uzkrājošs, disciplinēts, ar analītisku prātu.

Homeopātiski, viss šis iepriekšminētais raksturojums norāda uz preparāta portretu, kurš „gluži nejauši” viņa Materia Medica aizņem vairāk lappušu, nekā jebkurš cits. 84 gadu vecumā viņš nolēma veltīt pēdējo ieguldījumu Materia Medica, uzrakstot priekšvārdu šim preparātam: „Arsenicum album pieminēšana izraisa spēcīgas atmiņas manā dvēselē” (T.Bredfords „Hānemaņa dzīve un vēstules” 396 lpp.). Viņš izmantoja šo preparātu sevis ārstēšanai vismaz vienu reizi.

Hānemanis bija nopietns cilvēks. Bredforda biogrāfijā mēs lasām par „ārēju nopietnību ikdienas dzīvē” (114 lpp.). Heela biogrāfijā mēs lasām, ka Hānemaņa seja bija laipna, „neskatoties uz tās nopietnību” (385 lpp.). Repertorijā Arsenicum album vienīgais izdalīts 4.pakāpē kā „nopietns”.

Hānemanis bija skops un norūpējies par naudu, kā jau Arsenicum album pieklājas. Bredforda biogrāfijā mēs lasām, ka: „Viņa vienīgās kļūdas bija neuzticēšanās un skopums” (114 lpp.). Un vēl: „Pacienti, kuri nevarēja maksāt pastāvīgo maksu, nekad netika redzējuši Hānemani, bet tikai viņa asistentus” (442 lpp.). Vēstulē Rammelam, kas datēta ar 19-05-1831, viņš iesaka, ka homeopātam „jāņem kaut kāda maksa no nabadzīgāka pacienta par katru vizīti… pat ja šīs mazās samaksas, ja tās tiek maksātas katru reizi un nekad netiek nolaistas, sakrājas ievērojamā summā” (Bredfords 249. lpp.). Rammels atteicās ievērot Hānemaņa maksas ieteikumus. „Viņam pat ir pārmests skopums un skarbums attiecībā pret trūcīgajiem” (Heels, A. 134 lpp.). „Kāpēc gan neatdarināt mani un nepieprasīt samaksu no trūcīgajiem un bagātajiem?… Neviens neienāks manā mājā laikus man nesamaksājot… „ ( Heel, B 401-402).

 

Hānemanis bija skops pat attiecībā uz laiku. Viņš veltīja laiku tikai tam, ko uzskatīja par lietderīgu, un nekam citam. Ja tas tā nebūtu bijis, vienas dzīves nepietiktu tam vērtīgajam darbam, ko viņš radījis.

Saskaņā ar Ketrīnu Kulteri, Arsenicum album pieprasa daudz, bet daudz arī dod atpakaļ (293. lpp.). Hānemanis mums ir devis atpakaļ ārkārtīgi daudz vērtīga.

Hānemanis bija izsmalcināts, precīzs, rūpīgs, ievēroja detaļas.

Peters Krokets savā grāmatā “Izērstais Organons” atsaucas uz Hānemaņa stilu esot precīzam it visā. Bredforda biogrāfijā ir pat vesela lappuse zem nosaukuma “Hānemaņa stils- pedantiskums” (169. lpp.).

„Precīza un detalizēta diētas izpēte bija viņa darba nozīmīga daļa… Viņš rūpīgi parakstīja, kā viņa pacientiem vajadzētu ēst un dzīvot… Katram gadījumam viņam bija precīzas norādes attiecībā par ūdens daudzumu, kas jāpievieno vīnam” (Heels A 271).

Bredfords raksta par Hānemaņa „pārmērīgo piesardzību veidā, kā viņš pauž savu precīzo viedokli.” (169 lpp.) K.Kultere piemin Arsenicum album „verbālo precizitāti”.

 

Vitulkas raksta par Arsenicum album „kaislību uz kārtību” (M.M. Viva Vol.3, 157 lpp.). „Hānemaņa diena bija reglamentēta, un noritēja pēc strikti noteikta plāna.” (Heels, B 149). „Hānemaņa ikdienas darbs noritēja stingri noteiktā kārtībā” (Bredfords 445).

Savā autobiogrāfijā viņš raksta: „Es lasīju nedaudz (!), bet precīzi un klasificēju (=sakārtoju) savā prātā un pa daļām”. (Heels A 10)

Hānemanis rakstīja, ka ārstam jābūt „draugos ar kārtību”. (Heels A 280)

Arsenicum album tipa precizitāte homeopātijā ir nepieciešama: 1) lai izveidotu repertoriju, 2) lai lietotu repertoriju, 3) lai veiktu diferenciāldiagnozi, 4) lai atrastu preparātu Materia Medica, 5) lai izprastu katra pacienta ciešanu individualitāti. Ja Hānemanis nebūtu bijis rūpīgs un precīzs, prūvingi un Materia Medica nebūtu tik uzticami un droši, kādi tie šobrīd ir. Akurātums un precizitāte mūsu zinātnē ir absolūti nepieciešami.

Vitulkas savā Materia Medica raksta par Arsenicum album „saasināto uztveri” (M.M. Viva, vol.3.556). Hānemaņa biogrāfi atsaucas uz „viņa asākajām, nekā vairumam cilvēku, novērošanas spējām”, viņa „paātrināto novērošanas sajūtu” (Heels A267), un raksta par viņu kā „asu domātāju un novērotāju” (Heels, A301). Viņa asā, precīzā uztvere ir acīmredzami nozīmīga homeopātijas atklāšanā.

Heela  biogrāfijā ir lappuse ar nosaukumu ”Salīdzinošās medicīnas nepieciešamība”. Tajā Heels raksta:

„Hānemanis ar pieaugošām šausmām izjuta, cik nedrošas un nepastāvīgas ir zāles un palliatīvie līdzekļi, kuri tika lietoti”. (A 267) Ir labi zināms, cik viegli nedrošas situācijas saasina Arsenicum album atslēgas sajūtu- nedrošību. Šķiet, tieši šī nedrošības sajūta lika Hānemanim pārtraukt allopātiskās medicīnas praksi.

Heels aprakstīja viņu kā “ zinātnieku, kas balstās uz drošiem pamatiem” (A.301). Viņa nedrošība bija faktors, kas ļoti liela mērā sekmēja drošo dziedināšanas likumu atklāšanu.

Hānemanim raksturīgo nemieru nebij grūti pamanīt: acīmredzami, viņam piemita nemierīgs prāts. Viņa sieva, saskaņā ar Brefordu, mēģināja „nomierināt viņa nemierīgo prātu.” (158.lpp.) Viņš bija liels pīpmanis. Bredfords raksta, ka viņš smēķēja nepārtraukti, no rīta, līdz vakaram”. (443 lpp.) Heels raksta: „viņš pastāvīgi mainīja savu dzīvesvietu, nekur nespēdams atrast apmešanās vietu.”

Hānemaņa tieksme krāt pilnā mērā izpaudās viņa zinātniskajā darbā (simptomu, vielu, augu, kukaiņu, preparātu vākšana un sistematizēšana). Viņam piederēja arī „liela karšu kolekcija” (Bredfords 150.lpp.), liela pacientu vēstuļu kolekcija, „sakārtota sējumos”, plus vēstuļu repertorijs, kas saturēja vārdus un datumus. (Bredfords 20 lpp.) Viņa tieksme uz visa veida kolekcionēšanu lieliski kalpoja mūsu zinātnei.

Zināšanas bija Hānemaņa galvenā vai pat vienīgā mīlestība dzīvē. Saskaņā ar K.Kulteri, Arsenicum album ir viens no trim zinātnieku preparātiem. Iespējams, šis ir pirmais attiecībā uz sevišķu mīlestību uz zināšanām, līdzīgi kā Likopodijs attiecībā pret varu.

„Parasti viņu spēja sajūsmināt tikai zinātniski priekšmeti”. (Bredfords 110 lpp.) „Reiz Hānemanis izmisumā kliedza: „ja vien mēs spētu izvairīties no kara, zinātnes kapa!” (Heels A 44). Pēc Hānemaņa domām kara lielākais ļaunums bija tā ietekme uz zinātni! Bredfords raksta: „viņaprāt, bija pietiekami dzīvot dēļ zinātnes…” (A448-449) Heels piebilst, ka „intelektuālais darbs bija viena no pirmajām nepieciešamībām viņa dzīvē”(A44) un mēs varam būt pārliecināti, ka tas bija primāri. Bez viņa mīlestības uz zināšanām visdažādākajās zinātnēs, homeopātijas atklāšana būtu neiespējama.

Hānemanis bija darbaholiķis. Arsenicum album tāpat. Kultere raksta: „Arsenicum album mīl ne tikai strādāt, bet strādāt pār mēru”. Savā autobiogrāfijā Hānemanis komentē, ka bieži viņš ir bijis pārslogots un saslimis no tā. Viņš ir izmēģinājis 90 preparātus, uzrakstījis 70 oriģinālus darbus medicīnā un ķīmijā un tukojis 24 darbus. „Viņam nebija brīvdienu pat svētdienā”. (Bredfords 439 lpp.)

Vecumdienās viņš rakstīja: „man ir 81 gads un dabiski vēlos vismaz atpūsties un pamest ārsta praksi”, bet viņš to nekad neizdarīja. 86 gadu vecumā, divus gadus pirms nāves, viņš rakstīja: „es konsultēju tikai (!) savā mājā no 10.00 rītā līdz 4.00 pēcpusdienā, plus vizītes pie guļošiem pacientiem vakaros līdz pusnaktij”. (Bredfords, 420)

Hānemanis pats ievēroja stingrus diētas noteikumus un ieteica to arī citiem. (Heels A271) Gēte 1835.gadā rakstīja: „…mana diēta ir gandrīz hānemaniska savā striktumā…” (Heels A271) Vitulkas par Arsenicum album raksta: „lai iegūtu labāku veselību, viņš attiecas pret savu diētu pārāk pedantiski, gandrīz hipohondriski, bargi aprēķinot atļautās pārtikas diapazonu”, tieši tā darīja arī Hānemanis. Līdzīgi viņš rakstīja no Parīzes: „mēs šeit dzīvojam prom no ielas trokšņiem un svaigā gaisā” (Bredfords B347). Ketrīnas Kulteres Materia Medica par Arsenicum albumi ir vesela sadaļa, kas veltīta „jūtīgumam uz apkārtējo vidi”. Hānemaņa paša MM Pura par Arsenicum album rakstīts, ka „viss viņam liekas pārāk stiprs un pārāk skaļš”.

Hānemanis bija agresīvs, kritisks, nepiedodošs, autoritatīvs- labi zināmas Arsenicum album kvalitātes. Viņa paziņojums oponentiem, „kaut jūs zibens saspertu!” ir ļoti raksturīgs. Heela biogrāfijā mēs lasām, ka „Hānemanis pieteica atklātu karu visai medicīnai…un bija dominējošs antagonisma garā”. (A107) Arsenicum album var izrādīt spēcīgu konkurenci un viņam piemīt autoritāra daba” (K.Kultere 260, 265). „Ikviena lieta viņā izpaužas autoritāri”. (Bredfords 13 lpp.)

„Šis asais un negaidītais uzbrukums” homeopātiem, kuri uzsāka pirmo homeopātisko hospitāli Leipcigā 1833.gadā, bija „vissāpīgākais fakts visā homeopātijas vēsturē.”

Skarbi uzbrukumi tiem, kas novirzījās no viņa viedokļa uz vienu vai otru pusi”. (A229)

„…mēs viņu ieraugam kā vīrišķīgu cīnītāju, kas nostājies cīņā pret visu naidīgo pasauli”.(A301)  Vitulkas esencēs Arsenicum album piemīt sajūta, it kā viņš atrastos „naidīgā visumā”.

„Viņa valoda bieži kļuva par lavu, kas plūst pret ienaidniekiem un oponentiem”. (Bredfords, 296) Hānemanis nevarēja piedot dr. Kaspari opozicionēšanu viņa viedoklim, lai gan vēlāk viņš kļuva par kaislīgu Hānemaņa sekotāju”, (Bredfords 158). Viņš lika savam dēlam pamest māju, jo neatzina viņa dzīves ceļu, un pēc tam nekad viņu vairs nepieminēja (Bredfords, 120). „Hānemanis pieprasīja no saviem bērniem stingru pakļaušanos”(Heels B187) un arī no saviem pacientiem: „Jūs nedariet, ko es jums teicu- es jūs negribu!” (Heels, B151)

Ketrīnas Kulteres Materia Medica mēs varam atrast 7 lappuses apraksta „Arsenicum album kā komandējošo ģenerāli.” (277-284 lpp.)

Saskaņā ar Bredfordu, Hānemanis diskusijās lietoja “spēcīgu valodu” (447 lpp.) Kultere raksta, ka Arsenicum album  pat draudzīgā ikdienas sarunā var paust savu viedokli izsakoties “spēcīgos vārdos”.

Vitulkas raksta, ka Arsenicum album ir ļoti kontrolējošs. (Celles seminārs, 169 lpp.). Hartmanis, viens no Hānemaņa studentiem, par savu skolotāju rakstīja: „viņš nekad nepieņēma tos simptomus, kurus mēs viņam devām, par patiesiem un uzticamiem, bet vienmēr tos vēlreiz pārskatīja kopā ar mums, lai būtu pārliecināts, ka mēs esam paņēmuši tikai pareizos izteicienus un simptomus un neesam pateikuši ne par daudz, ne par maz.” (Bradford 112 lpp.) Vēstulē pacientam Hānemanis rakstīja: „mūsu dzīvnieciskā daļa pieprasa pastāvīgu uzraudzību un striktu kontroli”. (Heels, B389). Citam pacientam viņš rakstīja „nekas nav svarīgāks kā apvaldīt mūsu fiziskās tieksmes”. (Bradford, 217 lpp.)

Vitulkas savā grāmatā „Essences” apraksta Arsenicum album kā ļoti materiālistiski domājošu. (33 lpp.) Heela biogrāfijā mēs lasām, ka Hānemanis vēlētos nodarbināt sevi tikai ar reālistiskām lietām. (B148), ka viņam bija „tieksme uz praktisko medicīnu” (A11) un viņam piemīt izpratne par ķīmijas tehnisko pusi: aparātu konstrukcijām, krāsnīm, piederumiem, u.t.t. (A268)

Neapšaubāmi, viņš bija ģimenes tipa cilvēks: vienpadsmit bērni, divas laulības. Sarunā ar M. Ankviēru, viņš paziņoja, ka „laulība ir galvenā ķermeņa un prāta īpatnība”. (Heels,A222) Arsenicum album nevar dzīvot viens. K.Kultere apraksta Arsenicum album kā „izcili ģimeniskas domāšanas” cilvēku.

Hānemanis ierosināja, ka homeopāti varētu apgaismot pacientus, bet paši paliktu istabas tumšajā pusē, tādējādi viņi varētu novērot, paši palikdami nenovēroti. Arsenicum album ir vienīgais preparāts 4.pakāpē rubrikā „Nevar paciest, ka uz viņu skatās”.

Papildinot viņa personības aprakstu, Hānemanis bija ļoti godīgs, ārkārtīgi taisnīgs un patiess. Šīm īpašībām ir ļoti liela nozīme apmācībā un homeopātijas izpētē.

Hānemaņa rokraksts bija ļoti smalks. Saskaņā ar grafoloģiju, cilvēki ar smalku rokrakstu ir radoši, pedantiski, domām bagāti, rūpīgi, spēcīgu tieksmi uz detaļām, kritisku prātu, reālisti, vērīgi, apzinīgi, noturīgu prāta darbību un asimilācijas spēju. ( Peter West, Grphology, Patricia Marne, Graphology).

Viņa seja ir samērāi neliela, attiecībā pret lielo galvaskausu, kas liecina par salīdzinoši nelielām prasmēm cilvēku attiecībās un lielām prāta spējām. Seja ir galvas daļa, kas dod iespēju komunicēt ar pasauli, galvenokārt ar cilvēkiem. Žurnālā „L’Homeopathie Francais”1912.gadā mēs lasījām: „Esmu pārsteigts par kraso kontrastu starp galvaskausu un seju”(Heel, B384-385).

Hānemanis lietoja Arsenicum album 1830.gadā, kad viņš saslima pēc dusmām (‘immense amont of vexation’) no vēstules, ko viņam bija sūtījis Rimmels. „Staphisagria un Arsenicum album vairākas reizes mainot, man palīdzēja”(Bradford, 219 lpp.) Arsenicum album ir 2.pakāpē rubrikā „slimība no dusmām- aizvainojuma” un, iespējams, viņš ņēma vērā vēl dažus savus Arsenicum simptomus. Staphysagria, visdrīzāk, tika izvēlēta tādēļ, ka tā ir pamatpreparāts noteiktiem atsevišķiem simptomiem (nozīmējums pēc atslēgas simptoma).

Hānemanis 20pēdējos gadus cieta no periodiskām astmas lēkmēm (Bradford 321 lpp.). Arsenicum album ir vienīgais preparāts 4. pakāpē rubrikā. Fiziskās slimības, par kurām mums ir informācija, atbilst tā paša preparāta slimības ainai.

Homeopātija pati par sevi ir simptomu un modalitāšu detalizēta kolekcija, ļoti rūpīgi klasificēta, abējādi, gan pēc alfabēta (repertorijs), gan pēc to avotiem (Materia Medica) un prasa asu uztveri, lai saprastu katru pacientu tieši tādu, kāds viņš ir, un vienlaicīgi veiktu nepieciešamo diferenciāldiagnozi.

Lai veiksmīgi mācītos un praktizētu homeopātiju, ir nepieciešams kritisks un analītisks prāts, zinātnisks prāts, smags darbs, ziedošanās, vērīgums uz detaļām, klasificēšanas spēja, precizitāte, asas novērošanas spējas, piesardzība, atturība (citādi novērošana nestrādās), zināšanas par daļām un kopīgo, spēja izšķirt nozīmīgo un nenozīmīgo, godīgums un disciplīna. Kā redzam, šis viss brīnišķīgi attēlo Arsenicum album mentalitāti.

Homeopātijas atklāšana būtu neiespējama bez daudzpusīgajām, detalizētajām un plašajām Hānemaņa zināšanām dažādās zinātnes jomās un valodās, līdztekus viņa kritiskajam prātam, viņa precizitātei, strādīgumam, novērošanas spējām, skopajām emocijām, mīlestībai uz zināšanām un viņa agresivitātei, izliekot homeopātiju naidīgās zinātniskās sabiedrības un publikas priekšā.

Katrs cilvēks tiecas radīt vai atklāt realitātes daļu, kas ir līdzīga pašam vai atspoguļo pašu. Homeopātijas atklāšanas priekšnoteikums bija identisks abu- gan zinātnes, gan tās atklājēja, Samuila Hānemaņa raksturojums. Šķiet, ka tas būtu neiespējami bez šīs veiksmīgās līdzības.

Iepriekšējā savā darbā es norādīju uz slimības lietderīguma ignorēšanu abējādi, gan indivīda, gan sabiedrības. Freids bija pirmais, kurš konstatēja, ka visa civilizācija (mākslas un zinātnes) ir cilvēka slimību un ciešanu rezultāts. Hānemaņa patoloģijas lietderīgums sabiedrībai ir lieliskais homeopātijas atklājums.

Vēsturiski šis atklājums notika uz laika robežas: tam būtu bijis grūti notikt daudz vēlāk dēļ straujās, skaļās un spožās fizikas, tehnoloģiju un, sekojoši, medicīnas evolūcijas, kas dramatiski samazināja cilvēka mijiedarbību un attiecības ar dabu un tās fenomeniem. „Nejauši„ un „laimīgā kārtā” Hānemanis tika dots pasaulei tieši šajā laika robežpunktā. Ketrīna Kultere rakstīja par Arsenicum album radošo dzinuli, par mākslinieka dzinuli, kuram jāatklāj un jāiezīmē jauni plašumi, vadoties pēc paša redzējuma.

References

  1. Bradford, T: Life and Letters of Hahnemann, B.Jain Publishers, New Delhi, India, 1999.
  2. Coulter, C: Portraits of Homeopathic Medicines, North Atlantic books, Berkley, CA, 1986.
  3. Crocket, P: The Unfolded Organon, Islington Centre for Homeopathy, London, 1995.
  4. Haehl, R: Samuel Hahnemann, His Life and Works, B.Jain Publishers, New Delhi, India, 1992.
  5. Hahnemann, S: Materia Medica Pura, B.Jain Publishers, New Delhi, India, 1990.
  6. Hahnemann, S: Chronic Diseases,B.Jain Publishers, New Delhi, India, 1980.
  7. Hahnemann, S: Organon of the Healing Art, Greek Edition and Translation, Pyrinos Kosmos, Athens, 1989.
  8. Kent, J.T: Lectures on Homeopathic Materia Medica, B.Jain Publishers, New Delhi, India,
  9. Kent, J.T: Lectures on Homeopathic Philosophy, B.Jain Publishers, New Delhi, India, 1982.
  10. Kent, J.T: Lesser Writings, B.Jain Publishers, New Delhi, India, 1980.
  11. Marne, P: Graphology, Hodder and Stonghton, England, 1987.
  12. Synthesis Repertorium, Edition 7, Homeopathic Book Publishers, London, 1997.
  13. Vithoulkas, G: The Celle Seminars, Ulrich Burgdorf Homeopathic Publishing House, Gottingen, Germany, 1992.
  14. Vithoulkas, G: Materia Medica Viva, Vol.3, Homeopathic Book Publishers, London, 1995.
  15. Vithoulkas, G: The Science of Homeopathy, Grove Press Inc, New York, N.Y, 1980.
  16. West, P: Graphology, Greek Edition and Translation, Didimi, Athens

 

 

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *