Homeopātijas iespējas

KĀPĒC HOMEOPĀTIJA?

Savā dzīvē guvu pieredzi no terapeitiem un ķirurgiem. Nezinot “neko”, tu centies visu ieraudzīt, visā iedziļināties, visu iegaumēt. Atmiņā iekrīt svarīgākais un pārsteidzošākais: izteicieni, darbības, saskarsmes. Cilvēks vēl ilgi domā par to kas viņu pārsteidza, jautā sev kāpēc tieši tā, nevis savādāk?

17 gados es pirmo reizi sastapu liftā smagi slimu sievieti ar vēzi, līdz šim brīdim es tikai dzirdēju par to ka  tā slimība ir briesmīga. Tajā laikā visi centās nerunāt un slēpt diagnozi no slimnieka. Sieviete bija uz ratiem , protams  zināja ka mirst, bet man bija 17 un es domāju kā tā nenotiks. Es redzēju viņas izdilušo ķermeni un dzeltenīgi-bālo sejas nokrāsu, redzēju kā viņas seja mainījās no mokošām sāpēm. Viņu veda uz operāciju, jo zarnas bija nobloķētas un līdz ar to “indēja” visu  organismu. Ārīgi viņa bija  mierīga, nomocīta ar sāpēm, viņas balss skanēja klusi, bet acīs zudusi cerība.

Tieši  šī bezcerība mani pārsteidza visvairāk, man tā gribējās ar kaut ko viņai palīdzēt, un ko vispār var izdarīt  dažās sekundēs pavadītās kopā liftā! Grūti  bija iedomāties man nepieredzējušai sanitārei, kura ir  tikko no skolas sola, ka  daži silti vārdi var atgriezt cerību slimnieka acīs! Tas bija atklājuma brīdis! Es sapratu ka jākļūst par ārstu, jo tad es zināšu par cilvēku visu! Viņas ratus izveda ķirurģijas nodaļā, es un vēl viena sieviete palika liftā. Tā bija pieredzējusi māsa saimniece bez medicīnas izglītības, bet daudz ko pārdzīvojusi strādājot visu dzīvi slimnīcā. Redzot manu pārsteigto sejas izteiksmi teica: ”ja es tā saslimtu, es neietu uz operāciju, es noteikti kaut ko izdomātu kā ārstēties savādāk, atrastu kādu brīnumzāli! Vēlu  meitenīt tev to atrast!”

Tajā brīdi manā galvā iedzīvojās doma , ka noteikti pasaulē ir tādas zāles, par kuram maz kurš zin, un es noteikti tās atradīšu! Es nostrādāju operāciju blokā divus gadus redzot smago  ķirurgu darbu, dzirdot skeptiskus medmāsu  izteicienus par slimnieku izveseļošanos, izjūtot cilvēku ciešanas. Visu ko redzēju un dzirdēju  pieņēmu savā pieredzes krātuvē. Tā bija pretrunu apzināšanās. Slimība ir robeža, kura sadala cilvēkus, neviens negrib slimot, bet ja tā notiek, tad vēlas saņemt visu labāko terapijā, bet galvenais cerību!

Es neatradu zāles, bet atradu veselu terapijas sistēmu – Homeopātiju, kas nav vienkārši medicīna, bet cita pasaule!  Labāk nodzīvot īsu dzīvi, bet būt brīvam no uzmācīgām idejām, bailēm, nepārliecinātības, bez fiziskām sāpēm un ar vēlmi radīt! Katrs vēlās brīvību, tai skaitā brīvību no slimības, tāpēc homeopātija slimniekam ir svarīga. Homeopātija dod cerību pat tad, kad cerības nav…

Nepārprotiet, ja  “ja ābols cauri sapuvis diez vai to varēs ēst”.   

Jūsu zināšanai, ja kaut kas uzkrītoši sāk mainīties veselībā, tad nevelciet, ejiet pie sava homeopāta. Katrs no jums zin, ka ir dzīvē posmi, kuros sākās kādas sūdzības. Jūs ejat pie ārsta, bet ārsts to nespēj salikt diagnozē, tāpēc nav ko ārstēt. Piemērām, neliels stīvums no rītiem . Ārsts pārliecinoši saka, ka slimības nav, bet jūs jūtaties savādāk nekā agrāk. Vissmalkākā aparatūra un izmeklējumi  nespēs atklāt jūsu sākotnējās izmaiņas, bet homeopāts varēs salikt sūdzības un jūsu dzīves notikumus kopā, lai atrast zāles un sakārtot traucēto līdzsvaru. Homeopāti labi zin, ja sākušās sūdzības kuras kļūst nemainīgas, tad  cilvēks virzās uz slimību. Šajā stadijā mēs nevaram pateikt kādā slimībā sūdzības pārvārtīsies (nopietnā vai ne pārāk), bet skaidri zinam kā nozīmēt ārstēšanu lai atgriezt veselibu.

Homeopātija ir reāli profilaktiska medicīna.   

Comments are closed.