Kas ir homeopātija?

Homeopātija ir ārstēšanas sistēma, kas kardināli atšķiras no jebkuras citas terapijas metodes. Tā sniedz priekšrocības, par kurām cilvēks parasti tikai sapņo:

  • atjauno līdzsvaru organismā;
  • izveido un nostiprina imunitāti;
  • ārstē akūtas slimības;
  • dziļi ietekmē hroniskas slimības un aptur to attīstību!
  • homeopātija der gan pieaugušajiem, gan bērniem, gan grūtniecēm un zīdaiņiem, tāpat arī veciem cilvēkiem;
  • vienkārša pielietošanā;
  • nerada blaknes vai citas slimības;
  • homeopātiskās zāles nav kaitīgas ne cilvēkam, ne dabai;
  • atjauno pašpārliecību, izravē kompleksus, atbrīvo nomāktās jūtas;
  • dod cilvēkam laimes un spēka sajūtu.

Katrs, kurš kaut vienu reizi ir sajutis homeopātijas iedarbības spēku, zina, kā pieaug iekšējā enerģija un atgriežas laimes sajūta!

ORGANISMA BIOLOĢISKĀ BŪTĪBA

Bioloģija- zinātne par dzīvību, mums māca, ka jebkurš organisms ir šūnu sakopojums, un katrai šūnu grupai ir sava funkcija. Vajag tikai ieskatīties mikroskopā, lai pārliecinātos, ka dzīve ir nemitīga kustība. Šūna un tās sastāvdaļas atrodas nepārtrauktā dinamiskā procesā- tās vairojas, uzņem barības vielas un skābekli, izdala nevajadzīgās vielas, sintezē, atjaunojas, ja ir bojātas, un beigās izirst.

Ja kādā no stadijām šūna sāk intensīvi dalīties (vairoties), tad brīdī, kad to daudzums ir pietiekošs, cita šūnu grupa aptur šo procesu, bet ja organismā iekļūst svešs olbaltums (vakcīna, baktērija, vīruss), tūlīt “noorganizējas” šūnu grupa, kura sāk aizstāvēties no “svešiniekiem”. Ja organismā sāk pietrūkt šūnas, kuras kontrolē dalīšanās (vairošanās) procesu, tad tas kļūst nekontrolējams un var sākties ļaundabīga slimība.

Te mēs redzam, ka visu šo aktīvo procesu pamatā ir organisma centieni saglabāt dinamisku līdzsvaru jeb homeostāzi. Bet kas to vada? Kas saskaņo un „dod rīkojumus”? Kāpēc rodas traucējumi? No senajām austrumu mācībām ir zināms, ka visu organismā vada un regulē enerģija. Ja ir enerģijas ir pietiekoši, tad ir priecīgi un viegli, gribas dzīvot, darīt, radīt, mīlēt, un tas liecina par labu veselības stāvokli. Ja vispārējā enerģija trūkst, tad cilvēkam sāk parādīties sūdzības un veselības traucējumi.

Vai atceraties, kā ir saslimstot? Pēkšņi paceļas augsta temperatūra, un ir tik liels nespēks, ka nav iespējams pat galvu pacelt! Nav enerģijas! Tātad nav nekādu šaubu, ka pirmkārt šeit iet runa par enerģijas trūkumu vai disbalansu. Slimības laikā organismā notiek būtiskas enerģijas izmaiņas. Pie kam, sākotnējais slimības cēlonis ir traucējumi enerģijas plūsmā! Visi pārējie procesi pievienojas vēlāk, un šī secība labi redzama katram zinātniekam un vērīgam ārstam! Bioloģija mūs māca ievērot dabas likumus, un tie attiecas arī uz cilvēka eksistenci. Ja mēs tos neievērojam, tad rodas haoss un neatgriezenisks slimības process!

HOMEOPĀTISKAIS PREPARĀTS

Stāsts par vispārējo cilvēka enerģiju bija nepieciešams lai lasītājs varētu saprast, cik smalkai ir jābūt iedarbībai, lai izkustinātu un pareizi ievirzītu organisma enerģiju. Tiešām, īpaši sagatavotie homeopātiskie graudiņi, kuri pēc pakāpeniska atšķaidīšanas un dinamizācijas procesa praktiski vairs nesatur sākotnējo vielu, spēj ietekmēt cilvēka iekšējo enerģiju, jeb dzīvības spēku. Neskatoties uz to, ka šis fenomens tika atklāts jau 250 gadus atpakaļ, tik un tā ar prātu nav iespējams aptvert homeopātiskās izārstēšanās brīnumu, to var tikai izjust!

HOMEOPĀTIJAS PAMATLIKUMS

Pēc homeopātijas pamatlikuma atklāšanas- līdzīgs tiek ārstēts ar līdzīgu, jeb similia similibus curentur (latīniski), S.Hanemans turpināja intensīvi strādāt, lai atrastu, kādā veidā labāk sagatavot homeopātisko preparātu, lai iedarbība uz cilvēku būtu maiga un ārstējoša.

ZINĀTNE UN ZINĀTNIEKU DARBS

18.-19.gadsimtā intensīvi attīstījās visas dabaszinātnes- ķīmija, fizika, matemātika u.t.t., tai skaitā arī medicīna. Tomēr smagu slimību ārstēšanā bija liels “robs”, ar ko nespēja samierināties izcilais ārsts un ģeniālais zinātnieks, homeopātijas dibinātājs S.Hanemans. Vispirms rūpīgi izpētījis un iedziļinājies visos tā laika zinātnes sasniegumos, viņš nonāca pie dziļas vilšanās tā laika medicīnā. Tomēr viņš nerimās, turpināja meklējumus un pētījumus.

Pateicoties S.Hanemana vērīgumam un asajam prātam, tika atklāta ārstēšanas metode, kura ir aktuāla arī šodien, un neprasa nekādus pierādījumus. S.Hanemans strādāja katru dienu, lai pilnveidotu savu jauno terapijas metodi. Tas prasīja daudz laika, jo bija jāmeklē ne tikai, kā labāk pielietot jau izmēģinātos preparātus, bet turpināt izmēģināt jaunus. Homeopātiskie preparāti tika pielietoti slimniekiem tikai tad, ja bija izmēģināti un ierakstīti Materia Medica.

Materia Medica ir homeopātiskā farmakoloģija, kura tiek papildināta līdz šai dienai pēc preparāta izmēģinājuma. Homeopātija atšķiras arī ar to, ka izmēģinājumi nekad netiek veikti uz slimiem cilvēkiem(!), un ārstēšanā tiek pielietoti, kad jau zināms to ārstējošais efekts. Homeopātiskā deontoloģija (pienākums) nozīmē – nekad neradīt liekas ciešanas slimam cilvēkam! Šo principu S.Hanemans nekad nepārkāpa un novēlēja neatkāpties no tā visām nākamajām homeopātu paaudzēm.

LIELĀKAIS DABAS NOSLĒPUMS. KĀPĒC ATŠĶAIDĪJUMI?

Ir zināms, ka pat indēm ir ārstējoša iedarbība, bet viss ir atkarīgs no tā, kā tās tiek sagatavotas! Bet neparasti ir tas, ka pat dabā esoša neitrāla viela, to īpaši sagatavojot, atbrīvo savu slēpto spēku (enerģiju!) un spēj stimulēt slimo organismu! Tieši tā, ja atceramies, ka slimības sākums saistīts ar iekšējās enerģijas traucējumiem, tad arī izkustināt un ievirzīt uz “pareizām sliedēm” šo enerģiju var tikai ar smalku iedarbību, proti, ar enerģiju.

Šāda enerģija tiek atbrīvota no atbilstoši sagatavotiem homeopātiskiem graudiņiem. Šāda potenciālā iedarbība ir jebkurai vielai, ja to atšķaida un dinamizē noteiktā kārtībā! Izrādījās, ka organismu daudz spēcīgāk var ietekmēt augstākie atšķaidījumi, proti, substance, kurā praktiski vairs nav vielas molekulas. Tātad arī toksiskā daļa ir likvidēta, tieši tāpēc homeopātiskie preparāti nerada blakus efektus, kā to bieži redzam no ķīmiskām zālēm.

PASNIEDZĒJI UN ĀRSTI HOMEOPĀTIJĀ

Studēt homeopātiju ir ļoti interesanti ne tikai tāpēc, ka tā ir pavisam cita pasaule, bet arī tāpēc, ka tās ir jaunas zināšanas par cilvēku, par viņa būtību un dabu.

Visas šīs zināšanas iekļauj zināšanas par psiholoģisko un fizisko patoloģiju, un kā tās apvienojas. Kā attīstās akūtās un hroniskās slimības. Kādi apstākļi izsauc īpašas sajūtas. Pārāk liels informācijas daudzums rada apjukumu studentu galvās, tāpēc nepieciešams skolotājs.

Skolotājs homeopātijā ir īpašs cilvēks, labi izglītots, spējīgs pieņemt sarežģītus lēmumus, prasīgs pret sevi, ļoti organizēts, kurš neatkāpjas no pamatprincipiem, jo iemācot nepareizi, tiek sagrauta visa homeopātijas terapijas sistēma, kā rezultātā terapija nav efektīva, tāpēc varam dzirdēt arī negatīvas atsauksmes par homeopātiju.

Pasniedzēji homeopātijā ir lielas personības un to nav daudz. Katrā gadsimtā ir bijuši tikai daži ģeniāli pasniedzēji homeopātijā. Tāpēc tā ir liela veiksme dzīvot vienā laikā un mācīties pie labākā pasniedzēja! Katram ārstam nepieciešams laiks teorijas studēšanai un pieredzes iegūšanai, lai sāktu strādāt par homeopātu. Visgrūtāk ir iemācīties homeopātu domāšanas veidu, lai nepalaistu garām svarīgu informāciju no slimnieka! Tāpēc nav daudz ārstu homeopātu, jo tas nav viegls darbs. Te nav shēmas, visu laiku ir jādomā, jāanalizē un jāpieņem lēmumi!

Pasniedzējs homeopātijā nepārtraukti strādā ar lielu mīlestību pret savu darbu un slimniekiem. Kurš var vislabāk saprast cilvēka ciešanas? Protams, tikai tas, kurš pats ir cietis! Rezultātus var gūt tikai no zināšanām un personiskās pieredzes, dvēseliskā pasaule ir aizsargāta un neviens tur neiekļūs tāpat vien! Skolotājs ir tas, kurš iemāca savus skolniekus darīt savu darbu tikpat rezultatīvi, pretējā gadījumā jums nav bijis skolotājs!

HOMEOPĀTIJAS UN AUSTRUMU MEDICĪNAS FILOZOFIJA

Ja esat pazīstami ar austrumu medicīnas filozofiju, tad zināt, ka tā balstās uz zināšanām par enerģiju (ūdens, zeme, gaiss, metāls, uguns) līdzsvaru. Šo enerģiju balansa traucējumi izraisa slimības. Piemēram, ja ir pārāk daudz „uguns”, adatu terapeits to bremzēs, ja “uguns” pārāk maz, tad stimulēs. Austrumu medicīna ir jau vairāk nekā 5000 gadu sena, bet homeopātijai būs tikai 300 gadu. Neskatoties uz tik lielu laika atstarpi, un to, ka šīs ārstēšanas sistēmas dzimušas dažādās pasaules malās, abām terapijas sistēmām ir vienāda izpratne par slimību izcelsmi un būtību. Neatkarīgi vienai no otras, abas ir pierādījušas, cik liela loma ir iekšējām enerģētiskajam līdzsvaram. Homeopātija un adatu terapija brīnišķīgi palīdz cilvēkiem izvairīties no dažādām slimībām, bet galvenā šo ārstēšanas metožu loma– aizkavēt smagu hronisku slimību attīstību, no kurām cilvēks kļūst atkarīgs un bezspēcīgs!

HOMEOPĀTIJA

Profesionāļa rokās dod brīnišķīgus rezultātus visdažādāko slimību gadījumos, bet, lai piemeklētu preparātu, kurš ietekmēs organismu un ievirzīs tā enerģiju pareizi, ir jāzina gana daudz. Preparāts ir jāpiemeklē individuāli!

Kā jūs pērkat kurpes veikalā? Jūs taču nepērkat vienkārši kurpes, bet izvēlaties izmēru, krāsu, cenu, fasonu, atbilstoši sezonai u.t.t.! Citas taču nederēs, tad kāpēc tās pirkt? Homeopātijā pieeja ir ļoti individuāla, un tāpēc nav viegli izvēlēties līdzekli pacientam, kuru redzi pirmo reizi, un stundas laikā ir jāizdzīvo visa viņa dzīve.

Katram cilvēkam ir sava individuālā jūtība. Ja kādu vārds “muļķis” aizvainos uz visu dzīvi, tad vairākums pat nepievērsīs tam uzmanību! Cik dažāda jūtība! Tas nozīmē, ka, tāpat kā smalka viela var ietekmēt cilvēku, ja viņam ir jūtība uz to, tāpat arī vārds, uz ko esi jūtīgs, var padarīt tevi laimīgu vai nelaimīgu! Meklējot homeopātiskas zāles, ārsts meklē cilvēka jūtību, līdzību!

ĀRSTS HOMEOPĀTS

Lielākais mīnuss homeopātijā ir pārāk ilgais laiks, kas nepieciešams, lai sagatavotu profesionālu ārstu homeopātu, jo ir ne tikai jāiemācās jauna teorija, jāapgūst jauna pieredze darbā ar slimniekiem, bet jāiemācās neatlaidīgi domāt, lai pieņemtu pareizo lēmumu, atrastu līdzību starp cilvēka sūdzībām (slimību) un preparātu.

Saruna homeopāta kabinetā izskatās tikai kā saruna, bet īstenībā ārsts intensīvi strādā no paša pirmā mirkļa, kad slimnieks ienāk kabinetā. Sarunas laikā ārsts nopietni koncentrējas, gandrīz kā matemātikas eksāmenā (to katrs zina!), lai nepalaistu garām ko svarīgu, lai nepielaistu kļūdu.

Homeopāts iesācējs mēģinās veikt plašu un ilgstošu aptauju, bet pieredzējis ārsts uzdos mērķtiecīgus jautājumus un meklēs specifisku informāciju, lai atrastu līdzību un apstiprinātu nozīmējumu. Apstiprinājums bieži ir spontāna informācija no pacienta, kura palīdz veikt nozīmējumu ar lielu pārliecību.

Pieredzējis ārsts homeopāts neatlaidīgi strādās, kamēr nesaņems apstiprinājumu savam nozīmējumam. Ļoti grūti ir iemācīt sevi nemitīgi atrasties tādā spriedzē, bet tas veido profesionālo pieeju un rada lielu pieredzi terapijas izmantošanā, īpaši smagos akūtos gadījumos, kur strauji jāpieņem lēmumi.

Ārstam ir jābūt ar asu domāšanu, analītiskām spējām, jāspēj izturēt vairāku stundu emocionālo spriedzi, jābūt līdzsvarotam, neskatoties uz to, cik emocionāls pacients atrodas viņa priekšā.

PAR PACIENTU UN INDIVIDUALITĀTI

Pacients var būt jauns vai vecs, bet katrs ar savām jūtām, ciešanām, dzīves pieredzi un dzīves apstākļiem. Ārsts homeopāts to pieņem kā doto. Tāpēc homeopātijas pieeja atšķiras ar stingru individualitāti. Daudzi nesaprot individualitātes jēdzienu.

Vairākos medicīnas virzienos par individualizāciju pieņemts uzskatīt vienkārši individuālu uzmanību pret slimnieku, tiek izvelēts personīgais ārsts un medmāsa, bet manipulācijas, terapija, viss pārējais notiek pēc pieņemtās shēmas. Pat pie dažādām diagnozēm bieži var redzēt vienādus medikamentus, piemēram, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, hormonālo terapiju, terapiju, kura samazina sūdzības. Homeopātijā individualizācija ir nepieciešama, lai saprastu cilvēka personību, kā radusies viņa slimība, kāda ir viņa šī brīža aktuālā diagnoze. Un tikai izejot no tā, var piemeklēt individuālo terapiju.

Piemēram, ja pie homeopāta atnāks pieci cilvēki ar vienādu diagnozi „kuņģa čūla”, tad visi pieci saņems dažādus homeopātiskos preparātus, jo dažādām personībām ir dažādi slimības iemesli. Viens būs ilgstoši atradies emocionālā spriedzē, līdz ar to viņa nervu sistēma vairs nespēj izturēt visniecīgāko kairinājumu (karote nav labajā pusē), viņš eksplodē par katru sīkumu, lieto alkoholu katru dienu, lai nomierinātos, bet kuņģī jau ir sācies destruktīvs process. Tāds slimnieks saņems terapiju nervu sistēmai, un līdz ar nervu sistēmas līdzsvaru sadzīs arī kuņģa čūla. Otrā gadījumā čūla attīstījusies tāpēc, ka persona nespēj izrādīt savas emocijas, un, ja kāds viņu aizvaino, nekad, nevienam, pat tuviniekiem neizrāda savas sāpes. Protams, šis cilvēks saņems zāles, kuras stiprina personību ar pārāk padevīgu un noslēgtu raksturu. Zāles palīdzēs atbrīvoties no nomāktajām jūtām, un līdz ar to arī čūla drīz epitelizēsies.

To homeopātijā saprot kā individualizāciju.

Comments are closed.