Komponists MI Gļinka , tāpat kā daudzi viņa laikabiedri, nopietni neuztvēra homeopātiju kā ārstēšanas metodi. Un pat tad, kad komponists bija nopietni slims, un alopātiskie ārsti nevarēja ārstēt viņa slimību, Gļinka neticēja homeopātiskās ārstēšanas panākumos. Kaut arī padomu konsultēties ar ārstu-homeopātu Gļinkam deva priesteris, kuram Gļinka lūdza palīdzību. Patiesībā Gļinka vairāk ticēja lūgšanās un sadraudzībai nekā homeopātijai, lai gan, protams, dažos gadījumos mums nevajadzētu noraidīt ticības dziedinošo spēku. Komponists vēlāk rakstīja: “Es to uztvēru par joku, kā es domāju, ka mazie graudi, kuros ir vielu atomi, varētu darboties pēc tām zaļu masām, kuras es dzēru”. Tomēr homeopātiskie “graudi ar vielas atomiem” bija efektīvi, un komponists bija pārsteigts uzzināt, ka homeopātija var viņam palīdzēt. Tas, starp citu, ir vēl viens teorijas atspēkojums, ka visa homeopātiskās ārstēšanas ietekme ir tikai placebo efekts. Un šis gadījums ar lielisko komponistu ir tālu no vienīgā. Pēc tam, kad Gļinka veiksmīgi atbrīvojās no ilgstošas un novājinošas slimības, viņš kļuva par homeopātijas atbalstītāju un regulāri vērsās pie homeopātiem.