Eksperimentāli –morfoloģisks pierādījums līdzības likuma eksistencei Homeopātijā.
Ž.A. Svirina, medicīnas zinātņu kandidāte, KDA profesore, ārste homeopāte,
akadēmiķa I.P. Pavlova vārdā nosauktā Rjazaņas valsts Medicīnas Universitāte
Rjazaņas Medicīnas Klasiskās homeopātijas centrs “Similia”
Rjazaņas pilsēta, Krievija
homeopat@inbox.ru
Homeopātija ir zinātne, kas pēta cilvēka organismu kā vienotu veselumu un pareizi pielieto līdzības likumu, lai stimulētu cilvēka dzīvības enerģiju [2].
Pašā vārdā “homeopātija”, kas sastāv no diviem grieķu vārdiem homois-līdzīgs un pathos – slimība, slēpjas homeopātijas pamatlikums: līdzīgs ārstē līdzīgu [1, 10, 11].
Homeopātiskās ārstēšanas metodes pamatprincipus formulēja vācu ārsts Samuels Hānemans, kurš medicīnas darbā “Medicīnisko vielu ārstniecisko īpašību atrašanas jaunā principa pieredze” 1796. gadā publicēja savus secinājumus par pirmo pamatprincipu – LĪDZĪBAS LIKUMU. Hānemana ģēnialitāte ir tā, ka viņš bija pirmais pasaulē, kurš spēja formulēt un parādīt LĪDZĪBAS LIKUMA eksistenci-līdzīgs ārstē līdzīgu.
Savā darbā “Medicīnas mākslas organons” (Organon of the Medical Art) Hanemans izskaidroja četrus galvenos noteikumus homeopātiskās ārstēšanas metodei. Hanemans nonāca pie līdzības likuma, jo viņš bija izcils zinātnieks-eksperimentētājs. Pateicoties eksperimentiem ar Chinas koka mizu, viņš pierādīja, ka parastos apstākļos China spēj izraisīt lēkmes drudzi, kas ir raksturīgs malārijai un patoloģiskos apstākļos, attiecīgi, dziedē pēc līdzības likuma. Chinas koka miza ir aprakstīta Viljama Kullena (William Cullen) “Materia medica”.Nodaļā, kas veltīta Chinas koka mizas terapeitiskai iedarbībai, Kullens izskaidroja sen zināmo, ka šī preparāta efektivitāte pie malārijas skaidrojama ar tā “tonizējošo iedarbību uz kuņģi, kā savelkošu līdzekli”. Hanemans nepiekrita autoram, tāpēc nolēma pārbaudīt Chinas mizas ietekmi uz sevi, un beidzot ar “līdzīga alopātiskā preparāta” palīdzību atklāja līdzības likumu[10,11].
Jāatzīmē, ka S.Hānemans nebija pirmais, kurš piedzīvojot preparātu ietekmi uz veselu ķermeni, nonāca pie līdzības likuma idejas.
Mēs labi zinām Hipokrātu un saucam viņu par medicīnas tēvu. Tieši viņam pieder vārdi, ka jāārstē ir ar līdzīgām lietām, tā piemēram, vemšanu ar vemšanu stimulējošiem līdzekļiem [1].
15.gs. beigās -16. gs. sākumā dzīvoja slavenais ārsts Paracelsus (1493-1541), kurš no jauna attīstīja gandrīz no Hipokrāta laikiem aizmirsto homeopātisko ideju. “Nekad –teica viņš – pretējo nevar ārstēt ar pretējo, bet vienmēr līdzīgo ārstē ar līdzīgo” [1].
Nikolajs Kravkovs Pavlovičs – padomju farmakoloģijas celmlauzis, dzimis Rjazaņā. 1924. gadā viņš veica eksperimentu un pierādīja, ka smago metālu sāļu un inžu atšķaidījumi 10.-32.pakāpē būtiski ietekmē truša auss asinsvadus un dzīvas vardes pigmentšūnas, un uzrakstīja darbu “Par dzīvo protoplasmu jūtīgumu” [4].
Līdz šim brīdim zinātniskās aprindās un starp ārstiem ir neuzticība homeopātijai, jo nav izprasts līdzības
likums, homeopātus uzskata par šarlatāniem, bet zāles par neefektīvām, pozitīvo iedarbību izskaidrojot ar placebo efektu [5].Lai mēs varētu pierādīt līdzības likuma eksistenci mūsdienu pasaulei ir nepieciešams slimības modelis[8,9].Lai izslēgtu placebo efektu- eksperimentu vislabāk veikt ar dzīvniekiem, tam ir vajadzīgs līdzīgs preparāts augstā atšķaidījumā un potencētā veidā.Iegūto materiālu nepieciešmas izvērtēt histoloģiski,morfometriski un pakļaut datu statistiskai apstrādei.Izpildot visas šīs prasības līdzības likums tiks pierādīts morfoloģiskā līmenī, kas ir ļoti nepieciešams turpmākai homeopātijas attīstībai pasaulē [5].
Visus šos apstākļus mēs iekļāvām eksperimenta nosacījumos un pierādījām līdzības likumu šūnu līmenī [5]. Šī darba mērķis ir izpētīt homeopātisko atšķaidījumu ietekmi uz nedzemdējušu balto bezsugas žurku mātīšu organismu un piena dziedzera stāvokli normālos apstākļos un cistiskās mastopātijas gadījumā.
Kā eksperimenta modeli mēs izvēlējāmies žurku cistisko mastopātiju, kuru izsaucām ar sinestrolu (sintētisks estrogēnu analogs) 45 dienu laikā, un kā līdzības preparātu mēs izmantojām verošpironu, kurš
parastos apstākļos paplašina piena dziedzera izvadkanālus, bet pie cistiskās mastopātijas izsauc pretējo efektu – pilnu cistu regresu, kas arī pierāda tā līdzības darbību. Cistiskās mastopātijas modelis izstrādāts akadēmiķa I.P. Pavlova vārdā nosauktajā Rjazanas VMU patoloģijas katedrā [3,6,7,8,9].
- gadā nejauši eksperimentā mēs atklājām verošpirona terapeitisko iedarbību cistiskās mastopātijas gadījumā. Jāatzīst, ka verošpirons (kāliju saudzējošs diurētiķis) tika izvēlēts eksperimentam ar atšķirīgu mērķi – mēs vēlējāmies iegūt krūts vēža modeli laboratorijas dzīvniekiem. Izlasot verošpirona darbības aprakstu anotācijā un literatūrā mēs noskaidrojām, ka verošpirons kā blakusparādības sievietēm var izraisīt mastopātiju, ginekomastiju un pat krūts vēzi, tāpēc pēc cistiskā mastīta izraisīšanas mēs žurkām pievienojām verošpironu [3, 5, 6, 7].Maģistra darbā tika iegūti šādi rezultāti: pētot verošpironu materiālās devās intaktā sērijā, t.i., dzīvnieki, kas saņēma verošpironu normālos apstākļos, verošpirons paplašināja kanālus, palielināja dziedzeru sekrēciju, bet cistiskās mastopātijas gadījumā izraisīja kanālu sašaurināšanos līdz normai, t.i., izārstēja cistisko mastopatiju. Kāds ir verošpirona darbības mehānisms – ja normāli izvadkanāli izplešas, bet cistiskās mastopātijas gadījumā sašaurina līdz normai? Šī arī ir līdzības likuma būtība – līdzīgu ārstē ar līdzīgu. Verošpirons izrādījās līdzīgs sinestrola izraisītas cistiskās mastopātijas modelim [5]. Lai pierādītu homeopātisko preparātu pamatotību un homeopātisko devu iedarbību šūnu līmenī, mēs nolēmām atkārtot eksperimentu ar verošpironu, pagatavojot to homeopātiskos atšķaidījumos un veikt atkārtotu izpēti. 2007. gadā mēs savu ideju piedāvājām Starptautiskās Klasiskās Homeopātijas akadēmijas rektoram prof.Džordžam Vitulkas (George Vithoulkas). Šīs sadarbības rezultātā 2010. gadā tika publicēta mūsu kopīgā monogrāfija “Zinātniskais pierādījums līdzības likuma eksistencei homeopātijā (eksperimentāls pētījums)”.
Izmantojot šo darbu, mums izdevās parādīt ka homeopātijas terpija ir uz pierādījumiem balstīta medicīnas līmenī [5].
Materiāli un metodes.
Tika izpētīti 200 bezsugas nevainīgu žurku mātīšu piena dziedzeri. Žurku mātītes tika sadalītas 7 eksperementālajās un 9 kontrolgrupās. Darbs tika veikts saskaņā ar “Eiropas konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību” (Strasbūra, 1986), Krievijas Federācijas Veselības un sociālās attīstības ministrijas 2010. gada 23. augusta rīkojumu un 708n “Par laboratorās prakses noteikumu apstiprināšanu”un PSRS Veselības ministrijas rīkojumu no 12.08.1977 №755“par turpmākiem pasākumiem organizatoriskā darba uzlabošanai eksperimentos ar dzīvniekiem”.
Eksperimentālās grupas ar cistiskās mastopātijas modeli saņēma homeopātisko verošpironu pēc shēmas 1 mēnesi ilgi, kontroles grupas – 1. grupa – cistiskās mastopātijas kontrole un 2. grupa – cistiskās mastopātijas kontrole pēc mēneša pēc tās iegūšanas. Atsevišķi bija grupa – intakti dzīvnieki, kuri nesaņēma preparātus (normas kontrole), placebo grupa, kas pēc cistiskās mastopātijas iegūšanas,saņēma placebo– tukšus graudiņus. Pēc tam, kad eksperimenta termiņš beidzās, žurkas tika nogalinātas ar ētera narkozi, piena dziedzeri tika izņemti, fiksēti 10% formalīna šķīdumā, aplieti ar parafīnu, visi preparāti tika krāsoti ar hematoksilīnu un eozīnu, izlases veidā ar hematoksilīnu un pikrofuksīnu, ar Sudan III, pēc Veigerta (Weigert), retikulārās šķiedras impregnēja ar sudrabu pēc Futa.Tālāk tika veikta preparātu histoloģiskā izpēte ar šādu metožu palīdzību:
- Vispārējs morfoloģiskais apraksts.
- Morfometriskā analīze.
- Statistika. Morfometriskā metode ietvēra 23 rādītājus. (Krievu valoda)
Aptiekā Ollo (Maskava) no allopātiskā verošpirona tika pagatavoti homeopātiskie atšķaidījumi C6, C12, C30, C200. Homeopātiskā verošpirona ievadīšanas shēmas izstrādāja prof. Dž. Vitulkas.
Septiņas eksperimentālās grupas:
- grupa – 6С 3 x dienā mēneša garumā
- grupa – 6С, 12С, 30С (R, P, V) dienā mēneša garumā
- grupa – 30С 3 x dienā mēneša garumā
- 4.grupa –30C 1 x nedēļā, vienu mēnesi
- 5.grupa– 6C 3 x dienā – 10 dienas, 12C 3 xdienā –10 dienas, 30C3xdienā – 10 dienas
- 6.grupa – 200C 3 xdienā, mēneša garumā
- 7.grupa – intaktie dzīvnieki – ievadīts 6C – 14 dienas, 12C – 14 dienas, 3 x dienā.
Pētījuma rezultāti.
Normāli piena dziedzera izvadkanāli sašaurināti, izklāti ar kubisko epitēliju. Stroma sastāv no taukaudiem, kura ir maz apasiņota un ar nelielu šūnu daudzumu.
1.attēls Normāli žurku piena dziedzeri (hematoksilīns&eozīns). Saņemot verošpironu materiālās devās 2,4, dažos gadījumos 8 nedēļas, īpaši, saņemot maksimālās verošpirona devas divu nedēļu garumā un minimālās devas 8 nedēļas.
2.attēls Intakto žurku piena dziedzeri saņemot verošpironu materiālās devās 8 nedēļas (hematoksilīns &eozīns).
Mēs novērojām interesantu ainu: izvadkanāli atradās grupās pa 5-10,izklāti ar kubisko epitēliju, kanālu lūmenos mikropsopā skaidri izgaismoti, daži izvadi nedaudz paplašināti, izgaismojas nepareiza forma un nedaudz sekrēta. Šo parādību var uzskatīt kā verošpirona prūvingu un noteiktu mammotropu ietekmi uz organismu, tas ir, verošpirona materiālās devas uzrāda noteiktas līdzības krūts slimībām. Pamatojoties uz morfometriju mēs noskaidrojām, ka verošpirona lietošana 2, 4, un 8 nedēļas palielina vidējo izvadkanālu izmēru (II), pie tam daži skaitļi pieaug ievērojami, salīdzinot ar kontroli (p<0,05).Verošpirona maksimālās devas 4 nedēļu laikā ticami palielina epitēlija augstumu (EA),tāpat arī verošpirons materiālās devās ietekmē kodola izmērus epitēlija kariometrijā (EK). Visi parametri II, EA,E Kintaktajā grupā ir parādīti 3.attēlā diagrammas veidā, kas arī parādastimulējošu un mammotropu verošpirona iedarbību uz žurku piena dziedzeriem.
3.attēls Starpgrupas morfometriskie parametri: veselo/intakto žurku vidējais dziedzera izvad kanāla izmērs (II), epitēlija augstums (EA),epitēlija kariometrija (EK),lietojot verošpironu materiālās devās.
4.attēls Cistiskās mastopātijas modelis – kontroles grupa pēc 6 nedēļu sinestrola ievadīšanas(hematoksilīnu & eozīnu).
Iegūstot cistiskās mastopātijas (CM) modeli (4.attēls) – izvadkanāli izvietoti nelielās grupās, kanāli ievērojami paplašināti līdz pat izveidotām maza, vidēja un liela izmēra cistām,saplacinātu epitēliju, cistās saskatāmas olbaltumu un taukus saturošas masas un sabiezēta epitēlija šūnas. Pēc 2, 4 un 8 nedēļām no cistiskās mastopātijas modeļa iegūšanas brīža cistiskās mastopātijas morfoloģiskās īpatnības kontroles grupā neizzūd –novērotas arī dažāda lieluma cistas ar saplacinātu epitēliju.
5.attēls Kontroles grupas žurku piena dziedzeri pēc 4 nedēļām, pēc tās izraisīšanas (H &E).
Objektīvi, pie sinestrola ievadīšanas, žurkas kļuva gausas, miegainas, pasliktinājās apetīte, dažām bija svara zudums, parādījās šķidra vēdera izeja, ādas ērcītei raksturīgas izmaiņas, īpaši ausu un deguna rajonā. Palpējot krūškurvi bija sataustāmas krūšu dziedzeru cistas. Saskaņā ar morfometrijas datiem būtiski mainījās gandrīz visi rādītāji, jo īpaši vidējais II, EA, EK.
6.attēls Starp grupas morfometriskie parametri: vidējais izvadkanālu izmērs (II), epitēlija augstums (EA), epitēlija kariometrija (EK) uz cistiskās mastopātijas fona ievadot homeopātisko verošpironu izpētes grupās.
Nozīmējot verošpirona homeopātisko atšķaidījumu intaktiem dzīvniekiem 4 nedēļas (C6 – 2 nedēļas, C12 – 2 nedēļas), žurku piena dziedzeriem bija normāla struktūra.
7.attēls Piena dziedzeri, dodot homeopātisko verošpironu intaktiem dzīvniekiem 4 nedēļas (H & E)
Verošpirons homoeopātiskajās devās neuzrādīja ietekmi uz žurku piena dziedzeriem. Ir svarīgi atzīmēt, ka normālos apstākļos mēs neieguvām pierādījumus (prūvingu) verošpirona homeopātiskajām devām.
Eksperimentālajās grupās kas 1 mēnesi saņēma verošpirona homeopātiskos atšķaidījumus objektīvi žurkas būtiski atšķirās no kontroles žurkām (cistiskās mastopātijas kotrole), kam netika dots homeopātiskais verošpirons: žurciņas preparāta ietekmē pilnīgi “atdzīvojās acu priekšā”, kļuva aktīvākas, arī barojās labāk,mēneša laikā pārgāja ādas ērcīšu bojājumi, kas norāda uz imunitātes pastiprināšanos. Kontroles grupā tas netika novērots, dzīvnieki bija gausi, daži gāja bojā. Histoloģiski piena dziedzeriem cistiskās mastopātijas 1. eksperimentālajā grupā, kas saņēma C6 3 x dienā,bija šāda struktūra: izvadkanāli nedaudz paplašināti ar kubisko epitēliju, izgaismojot skaidri izšķirami, kopumā nepilnīga cistiskā procesa regresijas aina.
8.attēls Krūts dziedzeris pie cistiskās mastopātijas ievadot potenci 6C 3xdienā 4 nedēļas (H & E)
Saskaņā morfometrijas datiem ievērojami samazināts izvadkanālu izmērs salīdzinot ar CM modeļa kontroli (p<0,05).Salīdzinot ar CM kontroli pēc 4 nedēļām no brīža, kad tā iegūta tas ir maz mainījies, bet salīdzinot ar normas kontroli – tas pieauga nedaudz, cistu regresija notiek, bet lēni un nepilnīgi.
“Viļņveida” verošpirona administrēšana eksperimenta 2. grupā (C6 – rītos, C12 – pusdienās, C30 – vakarā). Šādu homeopātisko preparātu nozīmēšanas shēmu neatzīst visi homeopāti, salīdzināšanai ļoti interesanta izpētes grupa. Piena dziedzera izvadkanāli sagrupēti pa 20-22 vienā daivā, izvadkanāli sašaurināti, izšķirami, kubiskais epitēlijs.
Zīm. 9. Piena dziedzeris pie dažādu potenču verošpirona «viļņveidīgas» shēmas ievadīšanas 4 nedēļu garumā (H & E).
Pēc morfometrijas datiem–ticami pazemināts II rādītājs, salīdzinot ar CM kontroles grupu (p<0,05), bet, salīdzinot ar normas kontroli ticami palielinājies (p<0,05), nenotiek EA normalizācija, ticami pieaug EK, cistu regresija labāka kā pirmajā grupā, bet ne visi rādītāji ir normā.Pie C30 ievadīšanas3 x dienā eksperimenta 3. grupā tika novērota izteikta cistu regresija; izvadkanāli sašaurināti, kubiskais epitēlijs, stromā pilnasinīgi asinsvadi.
Zīm. 10. Žurku piena dziedzeri ar cistisko mastopātiju ievadot C30 3 x dienā, katru dienu 4 nedēļas (H & E,).
4. izpētes grupa pie ik dienas C30 administrēšanas CM gadījumā – izvadkanāli ir sakārtoti grupās, daži kanāli ir paplašināti, citi kanāli ir sašaurināti, taču epitēlijs kubiskais, tas ir, histoloģiski mēs novēro daļēju cistu regresiju (11.-22. attēls).
11. attēls Žurkas krūts dziedzeris CM gadījumā, kad vienreiz nedēļā ievada verošpironu C30 potencē, daļējs cisturegress (H &E).
Pēc 3. grupas morfometrijas rādītājiem – ievērojami samazināts II salīdzinājumā ar CM kontroli (p<0,05), bet salīdzinājumā ar normas kontroli tas ir palielināts (p<0,05), ticami palielināts EA, salīdzinājumā ar CM kontroli (p<0,01), salīdzinot ar normālo kontroli, tas ir samazināts (p<0,01), ticami palielināts EK, salīdzinājumā ar CM modeļa kontroli un normas kontroli (p <0,01).
Pēc morfometrijas 4. Grupas datiem–ticami samazināts II (p<0,05), bet, salīdzinot ar CM kontroli pēc 4 nedēļām – nav pārmaiņas, salīdzinot ar normas kontroli–rādītājs pieauga, taču nav ticami; EA ir ticami palielinājies salīdzinājumā ar kontroles modeli (p <0,05), salīdzinot ar CM kontroli pēc 4 nedēļām – rādītās maz reaģē, salīdzinot ar normas kontroli – ticami samazinājās (p<0,01); ticami palielināts EK salīdzinot ar CM modeli un normas kontroli (p<0,001), (p<0,05).
Ievadot homeopātisko verošpironu 5. grupā – pakāpeniska devu palielināšanas shēma mēneša laikā (C6 – 10 dienas, C12- 10 dienas, C30 – 10 dienas) – klīniski dzīvnieki pakāpeniski un maigi atjaunojās un atvesaļojās ar pieaugot atšķaidījumam un potencei.
Histoloģiski piena dziedzeriem visos pētītajos grupas gadījumos bija izteikta cistas regresija – izvadkanāli sašaurināti, kubiskais epitēlijs, lūmenos izgaismojās atlikušais sekrēts.
12. attēls Žurku piena dziedzeri ar CM ievadot homeopātisko verošpironu–mēneša laikā pakāpeniski paaugstinot potences C6, C12, C30 (H & E,).
Pēc morfometrijas datiem: ticami pazemināts II, salīdzinot ar CM modeļa kontroli (p<0,01) un CM pēc 4 nedēļām no izraisīšanas brīža (p<0,05), bet salīdzinot ar normas kontroli – rādītājs nedaudz paaugstināts, bet dati nav ticami, kas norāda uz izteiktu cistu regresiju šajā izpētes grupā; EA ticami palielināts, salīdzinot ar CM kontroles grupu (p<0,001), salīdzinot ar normas kontroles grupu rādītāji nedaudz paaugstināti; ticami palielināts EK salīdzinot ar cistu kontroli – CM modelī (p<0,001) un normas kontroli (p<0,01).
Pie homeopātiskā verošpirona C200 ievadīšanas 6.izpētes grupā histoloģiski piena dziedzeri bija ar sekojošu struktūru – visos grupas gadījumos bija pilnīga cistiskās mastopātijas regresija – izvadkanāli izteikti sašaurināti,izgaismojot nav atšķirami, kubiskais epitēlijs.
Pēc morfometrijas datiem: ievērojami samazinās II salīdzinot ar cistu kontroli–CM modelī(p<0,01) un kontroles cistām pēc 4 nedēļām (p<0,05), salīdzinot ar normas kontroli– pilnīga II normalizācija, kas nozīmē, pilnīga cistu regresija, tas ir, izārstēta cistiskā mastopātija; ticami palielināts EA salīdzinājumā ar cistu kontroli (p<0,001), ticami palielinājies EK salīdzinājumā ar cistu modeļa kontroli un normas kontroli (p <0,01).
14. attēls Žurku piena dziedzeri cistiskās mastopātijas gadījumā saņemot placebo (H & E,).
Starp grupu rādītāju izmaiņas izvadkanālu izmēros, epitēlija augstumā, epitēlija kariometrijā ir parādītas 6. attēlā, izmantojot diagrammas.
Atsevišķi no eksperimentālajām grupām, mēs veicām izpēti grupai pēc CM modeļa iegūšanas. Žurkas mēneša laikā saņēma tukšas placebo granulas (placebo kontrolēti dzīvnieki). Histoloģiski un morfometriski, attēls sakrita ar CM otrokontroles grupu – tas ir, mēs novērojām cistisko mastopātiju, kas nekādā veidā nemainās salīdzinājumā ar modeļa kontroli (14., 15. att.). Šī grupa ir pierādījusi zinātnisko faktu, ka homeopātija nav placebo efekts.
Zīm. 15. Morfometriskā parametra II (izvadkanāla izmērs) izmaiņas visās pētījumu grupās.
Secinājumi.
- Verošpirons homeopātiskos nano atšķaidījumos ietekmē piena dziedzerus pie cistiskās mastopātijas.
- Daudzos novērojumos cistu regresa pakāpe, salīdzinot ar kontroli, bija augstā pakāpē.
- Atsevišķos novērojumos, īpaši, izmantojot verošpirona zemās potences, nebija pilns regress, bet verošpirona ietekmē epitēlijs atjaunojās līdz normai.
- Pēc morfometrijas datiem, homeopātiskais verošpirons vairumā gadījumu izsauc cistu ievērojamu regresu; jo augstāks atšķaidījums, jo intensīvāks ārstnieciskais efekts.
Labākais efekts tika panākts ar atšķaidījumu C200- pilnīgs cistu regress visos gadījumos.
- Verošpirons homeopātiskajās devās neietekmē intaktos krūts dziedzerus, bet materiālās devās, tas uzrāda stimulējošu, mammotropu iedarbību, kas ļoti atgādina noteiktas cistiskās mastopātijas līdzības prūvingu sava veida “sinestrola modelī”.
- Pēc darbības mehānisma verošpirons ir līdzīgs organotrops preparāts sinestrola cistiskās mastopātijas modelim, verošpironu turpmāk var pētīt un izmantot sieviešu cistiskās mastopātijas ārstēšanā, īpaši, ja anamnēzē ir informācija par hormonālo terapiju grūtniecības laikā, pie dzemdībām, kontracepcijas nolūkā. Šobrīd klīnikā mēs turpinām pētīt verošpirona iedarbību cistiskās mastopātijas ārstēšanā. Mums ir daži novērojumi, ka homeopātiskais verošpirons sievietēm reproduktīvajā vecumā uzlabo cistiskās mastopātijas ainu.
DARBA NOZĪME:
Apvienojot spēkus ar professoru Dž. Vitulku, pateicoties eksperimentam ar dzīvniekiem un morfometrijai, mums pirmo reizi pasaules vēsturē izdevās pierādīt, ka homeopātija ir uz pierādījumiem balstīta medicīna, mēs pierādījām līdzības likuma darbību šūnu līmenī ar homeopātiskā verošpirona palīdzību – līdzīgu potencētu organotropu preparātu. S.Hanemana laikā nebija ne mūsdienīgās morfoloģijas,ne patofizioloģijas,ne mikroskopijas, ne morfometrijas, tāpēc tikai 200 gadus pēc homeopātijas atklāšanas izdevās veikt šos unikālos eksperimentus uz dzīvniekiem, veidojot pierādījuma bāzi.
Šodien visai zinātniskajai pasaulei mēs varam teikt, ka mums ir pamats apgalvot, ka augtākās potences ietekmē šūnas darbību, izārstējot patoloģisko procesu pilnībā, bez placebo efekta.
Homeopātija ir zinātne, bet homeopātiskā terapija ir māksla. Homeopātija ir medicīnas nākotne.
Literatūra:
- Архангельская Н.В. Ганеман и его гомеопатия / Н.В. Архангельская. – СПб: «Центр гомеопатии»,
- – С. 432.
- Витулкас Д. Наука гомеопатии / Пер. с англ. – М.000 «Классическая медицина», 2007. С. 352.
- Огольцова Ж.А. Влияние верошпирона на патоморфоз кистозной мастопатии в эксперименте / Ж.А.Огольцова // Проблемы медицинской науки: Сб. тез. Науч.-практ. конф. молодых ученых.- Спб, 2002.-С.225.
- За границами чувствительности живой протоплазмы // Zeitschriftfurdie Experimentalle Medizin. -1925. – Вд. – 5.279-306.
- Свирина Ж.А. Научное доказательство существования закона подобия в гомеопатии
(экспериментальное исследование) / Ж.А. Свирина, Дж.Витyлкас, П.А. Чумаченко. – Академия
Естествознания, 2010. – 92 с.
- Свирина Ж.А. Влияние гомеопатического верошпирона на молочные железы при кистозной
мастопатии в эксперименте/Ж.А. Свирина, П.А. Чумаченко //Фундаментальные исследования. – 2008.- м 8. – С. 130-131.
- Свирина Ж.А. Влияние верошпирона на процессы маммогенеза в обычных условиях и при
кистозной мастопатии в эксперименте/ Ж.А. Свирина, П.А. Чумаченко// Российский медика-
биологический вестник. -2003. – Nд 1-2. – С. 162-169.
- Чумаченко П.А. Молочная железа (морфометрический анализ) / П.А. Чумаченко, И.П. Шлыков. –
Воронеж, 1991.
- Чумаченко П.А. 0 патогенетических механизмах ки-стообразования в молочных
железах/П.А.Чумаченко// Арх. патологии. -1979. – гио7. – С. 45-49.
- lmmunology and Homeopathy.1.Historical Background/ РаоIоBellavite [et al.]// Evidence-Based
Complementary and Alternative Medicine. – 2005. – Nд 2(4).-Р 441-452.
- lmmunology аnd Homeopathy.5. The Rationale of the «Simile»/ РаоIо Bellavite [еt al.]// Advance Access Publication.- 2007.- Vo1.4, № 2.- Р 149-163.