Homeopātiem nav jābūt Krievijas medicīnas bāreņiem, tā uzskata Irina Kuzmina, mūsu laikabiedre, ārste homeopāte ar izcilām klīnicista un vadītāja spējām.
Irinu Kuzminu, galveno ārstu un klasiskās homeopātijas Hānemaņa vārdā nosauktās klīnikas direktori, klasiskās homeopātijas pasniedzēju, izcilu klīnicistu intervēja krievijas žūrnāliste: Irina Krasnopoļskaja.
Šim rakstam ir 5 gadi, bet joprojām aktuāls. Situācija kura ir aprakstītā šajā rakstā līdzīga visās Eiropas valstīs, Latvijā ir visizcilākā situācija, jo mums ir specialitāte, bet problēmas paliek tieši tādas kā Krievijā un Eiropā. Tas nav nekas pārsteidzošs, jo mēs kā homeopāti saprotam ka visa pasaule turās uz bailēm: mātes neuzticās bērniem, uzdot nopietnus darbus, skolotāji bērnus uzskata par “maziņiem”, darbinieki baidās no priekšniekiem, pacienti baidās, iebilst ārstiem utt; ārsti domā ka nedrīkst atbalstīt homeopātiju, jo baidās.., kaut paši bieži ārstējas pie homeopātiem.
Dr. T. Pokatova, homeopāts, neirologs (Rīga)
– Cilvēki dažādi uztver homeopātiju. Vieni ir sajūsmā, citi, maigi sakot, attiecas pret to skeptiski ar necieņu. Bet neskatoties uz to gan pirmie, gan otrie meklē izveseļošanos tieši pie ārsta homeopāta. Kas patiesībā notiek? Par šo tēmu ar S.Hanemana vārdā nosauktās Klasiskās Homeopātijas klīnikas galveno ārstu Irinu Kuzminu sarunājās “Russkaja Gazeta” žurnālists.
“Irina Fjodorovna – homeopātija ir tik sen pazīstama. Un Krievijā tā arī nav jaunums. Bet cik man ir zināms, mūsu valstī, man padomā arī padomju laiki, ārsti homeopāti nav strādājuši valsts iestādēs, un apmācības homeopātijā nepasniedza valsts medicīnas augstskolās. Tajā laikā nebija jēdziens “privātklīnika”,” privāta augstskola”. Runa bija par pašnodarbinātu medicīnas uzņēmumu. Un pat ar bezmaksas medicīnu izlutinātie padomju cilvēki labprāt ārstējās par savu naudu tieši tādās iestādēs. Kāpēc?
Kāpēc nebija valsts statuss? Domāju tāpēc, ka oficiālā medicīna nelaida mūs savās iestādēs. Parasti atrunas bija” homeopātijas metodei nav dziļš zinātnisks pamatomjums”. Tajā pat laikā, kad homeopāti lūdza pieeju zinātnei, izglītībai, saņēma kategorisku atteikumu. Lai gan oficiāls aizliegums mūsu profesijai nekad nav bijis. Pat īpašu represiju gados pret homeopātiju.
– To es atceros. Atceros, kā slavenākie krievijas mediķi uzstājās centrālajā presē ar nosodījumu homeopātijai, mēģinot salīdzināt to pat ar šarlatānismu.
Gatavojoties mūsu tikšanai es paņēmu dažus dokumentus.Tajā skaitā pavēli №610, kas datēta ar 1968. gada 7. augustu un kuru parakstīja tā laika Padomju Savienības veselības ministrs akadēmiķis Boriss Vasiļjevičs Petrovskijs. ”Par ārstu-homeopātu tālākās darbības un darba reglamenta kontroles pastiprināšanu un homeopātijas ārstniecisko līdzekļu pielietošanu”. Šodien tas izskatās gandrīz kā anekdote, bet tā tas bija: homeopāti tika apsūdzēti dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, amorālā uzvedībā un citos faktos, kas nav savienojami ar ārsta pienākumu un godu. Pavēlē norādīts liels urīna un asins analīžu skaits, kas it kā neatbilst pieņemto pacientu skaitam. Un tas nav murgs. Tas ir tieši tas dokuments, kas Krievijā homeopātiju “atmeta” uz daudziem gadiem atpakaļ, un izdzēsa daudziem speciālistiem vēlmi mācīties homeopātiju. Vēl jo vairāk, lai studētu homeopātiju, bija nepieciešams pašam kaut kur atrast speciālo literatūru, izstudēt to un pabeigt divgadīgos komerciālos kursus.
– Kā saka, viss mainās. Pēc laika tie paši vadītāji nebija pret homeopātijas stacionāra izveidošanu Maskavā, Entuziastu šosejā. Un tāds tika izveidots. Tiesa pastāvēja īsu laiku.
Tas ir viegli izskaidrojams: homeopātijas terapija bieži ir ilgstoša un parasti stacionēšana nav vajadzīga. Bet es neatbildēju vēl uz vienu jūsu jautājumu: kāpēc, neskatoties uz oficiālo neatzīšanu, homeopātija nekad nav pārtraukusi savu eksistenci un nekad nav trūcis to, kuri vēlas ārstēties tieši pie mums. Tad lūk: šī vēlme nerodas no nekā. Ir pierādīts, ka homeopātija ir ļoti efektīva dažādu hronisko slimību ārstēšanā.
– Tikai hronisko?
Protams, ne tikai. Pie mums vēršas ar dažādām akūtām slimībām: akūta strutaina angīna, flegmona, akūts otīts, akūts bronhīts utt.
(10 Eiropas valstīs homeopātija iekļauta veselības aprūpes sistēmā. 7 valstīs to apmaksā apdrošināšana.)
– Vienu dienu saņēmu vēstuli no lasītāja, kurš vairākās lapaspusēs stāstīja kā viņam bez antibiotikām ar homeopātiskām zālēm izārstēja smagu pneimoniju.
Tas nav nekas pārsteidzošs. Akūtu infekcijas slimību ārstēšanas laikā mūsu zāles aktivizē cilvēka imūnsistēmu.
– Jūs domājat ka šie preparāti ir efektīvāki par antibiotikām?
Ne jau preparāti! Bet mehānismi, kuri tiek aktivizēti ar tiem. Tieši tāpēc mūsu praksē ir daudz pacientu bērnu. Tie, kuri periodiski slimo ar elpošanas sistēmas slimībām, tie, kuriem regulāri tiek nozīmēti ļoti stipti antibiotiķi, bet tie nepalīdz. Mēs uzsākam ārstēšanu ar mūsu preparātiem un pēc laika bērni atbrīvojas no savas gandrīz hroniskas slimības.
– Tagad bieži vien runā, ka antibiotiķu ēra ir gandrīz beigusies, mūsdienu cilvēka organisms uz tiem reaģē aizvien vājāk. Pat baismīgi – mēs kļūstam bezspēcīgi nopietnu infekciju priekšā. Bet klausoties Jūs, tad nav jābaidās – jāpāriet uz homeopātiskiem preperātiem?
Tieši tā.
– Jūs riskējat uz sevīm izsaukt nelabvēlības uguni.
Riskēju, bet nebaidos. Galvenais homeopāta, kā arī parasta ārsta uzdevums, atjaunot slimnieka veselību, nevis savu ambīciju aizstāvēšana.
– Jūs teicāt: „kā arī parastā ārsta”. Parastā. Bet homeopātiju nepasniedz medicīnas augstskolās. Medicīnas specialitāšu sarakstā homeopāts Krievijā nav…
Šī iemesla dēļ visas mūsu rūpes. Mēs it kā esam veselības aprūpes nomalē. Kaut tas ir visiem zināms, to skaits kuri vēlās pie mums ārstēties nesamazinās. Tieši otrādi. Mūsu preparāti pārdodas bez receptēm. Tos pat var iegādāties bez ārsta homeopāta rekomendācijas. Šī iemesla dēļ izveidojas bīstama, manā skatījumā ilūzija, ka homeopātija ir kaut kas primitīvs. It kā mūsu “graudiņus” var lietot bez kāda nozīmējuma un ierobežojuma. Bet tas taču ir vienkārši bīstami!
Un vēl vairāk, ārsts kurš nav pazīstams ar mūsu specialitāti, bet zin, ka aptiekā var iegādāties kādus preparātuss, teiksim, gripas ārstēšanai, alerģijai, nierēm un rekomendē: nopērkat un lietojat. Bet kā lietot? Cik ilgi lietot? Kādās devās? Homeopātiskiem preparātiem, kā jebkādiem citiem ir savas indikācijas un kontrindikācijas. Tie spēj ārstēt, bet pie nezināšanas arī kaitēt.
– Vai tas nav iemesls ka mūsdienu homeopātijā ir tik daudz gadījuma cilvēki, kuriem interesanti nopelnīt uz homeopātijas autoritātes rēķina?
Jums taisnība. Tā tas ir. Maz kurš zin, ka mūsu valstī darbojas Džordža Vitulkasa Starptautiskā Klasiskās homeopātijas akadēmijas četrgadīgā skola. Esmu pasniedzēja šajā akadēmijā.
– Kurš kļūst par akadēmijas studentu?
Ārsts, kuram ir augstākā medicīniskā izglītība ārstniecībā vai pediatrijā, vai stomatoloģijā. Iestāšanās eksāmeni nav jākārto, bet pabeidzot – noteikti. Pēc eksāmenu nokārtošanas klausītājs saņem atbilstošu diplomu un var strādāt kā homeopāts.
– Irina Fjodorovna! Jūs piedalāties gandrīz visos starptautiskos homeopātijas forumos. Tie ir organizēti dažādās valstīs, bet nekad Krievijā. Domāju, ka tas nav pareizi. Rodas sajūta ka mēs esam, bet mūsu nav.
Ne tikai forumi. Ir Starptautiskā Homeopātu Līga, kura dibināta 1925. gadā. Tā apvieno 70 pasaules valstis. Homeopātiskā aprūpe attīstīta 80 pasaules valstīs, ietverot vairāk kā 300 000 ārstus homeopātus. Eiropā 30% iedzīvotāju izmanto homeopātijas preparātus. Krievijā precīza statistika nav. 10 Eiropas valstīs homeopātija iekļauta veselības aprūpes sistēmā. Septiņās valstīs to apmaksā apdrošināšana. Visvairāk homeopātija attīstīta Šveicē un Francijā, valstīs kurās ir augsts veselības aprūpes līmenis .
– Bet mums taču tik ļoti patīk izmantot ārzemju pieredzi. Kāpēc tik pat pārliecinoši turpinām apiet homeopātiju?
It kā formāli spēles noteikumi tiek ievēroti. Ir KF Veselības Ministrijas pavēle №335 no 29. novembra 1995. gada. “Par homeopātijas metodes izmantošanu praktiskajā veselības aprūpē”. Skaisti. Vai ne? Bet visā Krievijā nav nevienas valsts hoomeopātiskās poliklīnikas, neviena stacionāra, kurā homeopāts būtu kā štata darbinieks, nevienā valsts iestādē nav iespējams saņemt homeopātisko palīdzību. Es saprotu, ka mūsu laikos, vairāk un vairāk medicīnas palīdzība tiek sniegta kā maksas pakalpojums, un nevienu nepārsteidz privāto iestāžu skaits….
Protams nepārsteidz arī tas ka homeopātiskā palīdzība ir tikai privātklīnikās. Kādēļ šajā situācijā mēs tomēr cenšamies iegūt pilsoniskās tiesības valsts medicīnas iestādēs? Tikai tāpēc ka tas būtiski maina attieksmi pret aprūpi , un kļūst par valsts atzinības zīmi. Bez tā ir slikti un sāpīgi, kad starptautiskajos forumos mēs, lielas valsts pārstāvji izskatāmies kā bāreņi un mūs nopietni neuztver. Kaut mums ir daudz kas izstrādāts, un tēvzemes homeopāti daudz veic cilvēces veselības saglabāšanā.
– Homeopātija ir kā valsts valstī. Pat preparātu ražošana sava, savas aptiekas…
Ir. Un speciālisti, kuri labi strādā. Bet mēs negribam būt bāreņi. Gribam oficiālu pilsonību savā valstī. Jā, ārsts homeopāts neiekļaujas poliklīnikas pieņemšanas laika normās. Ārsts homeopāts noodarbojas ar pacientu ne mazāk kā stundu. Bet tas dod arī savus rezultātus. Ne pa velti cilvēki gaida savu rindu nedēļām. Ne pa velti vienu reizi atnākot, kļūst par pastāvīgiem pacientiem.
– Bet ne visi atzīstas ka ārstējas pie homeopāta, un ka tieši homeopāts palīdzēja…
Mēs par to zinam. Tas jau ir vēsturiski: ārstēties pie homeopāta nav tik prestiži. Bet, paziņot par to savam ārstējošam ārstam valsts poliklīnikā, ka saņem terapiju pie homeopāta, vispār ir kaut kas muļķīgs. Tas bieži vien izsauc naidu un izsmieklu. Pat neskatoties uz to ka pārsvarā mūsu pacienti ir tie, kuriem tika atteikta ārstēšana, tie, kuriem kolēģi allopāti nespēj palīdzēt.
– Jūsu poliklīnikā, kura nebūt nav Maskavas centrā, vienmēr ir rinda.
Tas ir pārmetums mums?
– Ne kādā gadijumā! Tieši otrādi. Visticamāk, ja homeopātiskā palīdzība nebūtu efektīva, rindas nebūtu. Jūs pasniedzat ne tikai Maskavas Homeopātijas akadēmijā, bet divas reizes gadā dodaties uz Kijevu, kur pasniedzat četrgadīgos klasiskās homeopātijas kursos, jo esat Krievijas akdēmijas Ukrainas filiāles kurators. Kad Jums ir nākamais brauciens uz Kijevu?
Pēc plāna tam jābūt oktobrī. Ar briesmām skatos uz izdemolēto Maidanu. Šajā rajonā parasti apmetos, kad pasniedzu. Kas tagad notiks pilnīgi nesaprotu. Sirds plīst pušu. Te nekāda homeopātija nepalīdzēs. Te ir vajadzīgs skaidrs prāts un sirds griba. Es ļoti ceru uz to.
Vizītkarte
Irina Fjdorovna Kuzmina absolvēja Ņižņijnovgorodas medicīnas akadēmiju 1984. gadā. Ārsts neirologs.
2000. gadā pabeidza Dž.Vitulkasa vadīto Starptautisko Klasiskās Homeopātijas akadēmiju Grieķijā.
2009. – 2010. gadā stažējās onkohomeopātijā Šveices Svētā Krusta klīnikā.