Ž.A. Svirina, medicīnas zinātņu kandidāte, ārste homeopāte,
akadēmiķa I.P.Pavlova vārdā nosauktā Rjazaņas valsts Medicīnas Universitāte
Rjazaņas Medicīnas Klasiskās homeopātijas centrs “Similia”
Rjazaņas pilsēta, Krievija
homeopat@inbox.ru
Homeopātija ir zinātne, kas pēta cilvēka organismu kā vienotu veselumu un pareizi pielieto līdzības likumu, lai stimulētu cilvēka dzīvības enerģiju. Homeopātijas tēvs ir vācu ārsts Samuels Hanemans, kurš 220 gadus atpakaļ eksperimentālā ceļā atklāja līdzības likumu, būdams pilnīgi vesels ieņemot Chinas augu (China officinalis), rezultātā iegūstot malārijas drudža ainu. Chinas iedarbību uz malārijas slimniekiem viņš izskaidroja tādējādi, ka līdzīgs ārstē līdzīgu, kas arī ir kļuvis par homeopātijas pamatprincipu.
Šī darba mērķis un uzdevums ir eksperimentālā ceļā pierādīt, ka homeopātija iedarbojās šūnu līmenī un izārstē organismu pēc līdzības principa. Eksperimenta laikā mēs pētījām dažādu atšķaidījumu un potenču iedarbību uz organismu, izpētījām augsto potenču iedarbību, kurās nav sastopama vielas matērija. Ar morfoloģisko pētījumu palīdzību mēs vēlamies pacelt homeopātiju pierādījumiem balstītas medicīnas līmenī, kas ir ļoti svarīgi turpmākai homeopātijas attīstībai pasaulē.
Kā eksperimenta modeli mēs izvēlējāmies žurku cistisko mastopātiju, kuru izsaucām ar sinestrolu, kas ir estrogēnu analogs, un kā līdzības preparātu mēs izmantojām verošpironu, kurš parastos apstākļos paplašina piena dziedzera ceļus, bet pie cistiskās mastopātijas izsauc pretējo efektu- pilnīgu cistu regresu, kas arī pierāda tā līdzības darbību.
SEQ Ilustrācija \* ARABIC 1. attēls. Cistiskā mastopātija, kura izsaukta ar sinestrolu 6 nedēļu laikā
No materiālām verošpirona devām tika sagatavots homeopātiski potencēts verošpirons C6, C12, C30, C200 potencēs, kuras tika dotas žurkai per os pēc shēmām, kuras piedāvāja profesors Dž.Vitulkas (SKHA), homeopāts. Papildus homeopātiskajiem verošpirona atšķaidījumiem mēs pētām Conium, Bellis perennis un Calcarea carbonica ietekmi uz žurku krūšu dziedzeriem cistiskās mastopātijas gadījumā. Tiek salīdzinātas eksperimentālās grupas ar kontroles grupu un placebo grupu. Atsevišķi tiek salīdzināts ar tamoksifēnu, medikamentu, ko bieži lieto mamoloģijā piena dziedzeru ārstēšanā.Pētījuma metodes: morfoloģijas apraksts, morfometrija, epitēlija kariometrija un iegūto datu statiskā apstrāde.
Mēs izmeklējām piena dziedzerus 330 baltām bezsugas nedzemdējušām žurku mātītēm, kuras nosacīti bija sadalītas eksperimentalās un kontroles grupās: cistiskās mastopātijas grupa, kura saņēma homeopātisko verošpironu dažādās potencēs; cistiskās mastopātijas kontrole pēc tās izsaukšanas, un kontrole pēc mēneša pēc tās izsaukšanas, normas kontrole – intaktā grupa, atsevišķa eksperimentālā grupa ar cistisko mastopātiju, kura eksperimenta laikā saņēma placebo, intaktā grupa (veselas žurkas), kura mēneša laikā saņēma zemas potences verošpironu parastos (normālos) apstākļos. Eksperimenta grupas, kas saņēma Conium, Bellis perennis un Calcarea carbonica pēc cistiskās mastopātijas modeļa izsaukšanas. Dzīvnieki saņēma katru preparātu atsevišķi, nevienas zāles netika ievadītas kopā, zāles tika ievadītas tikai destilētā ūdenī vienu mēnesi ilgi pēc cistiskās mastopātijas modeļa iegūšanas.
Pētījuma rezultāti:
- Verošpirons homeopātiskos atšķaidījumos ietekmē piena dziedzerus pie cistiskās mastopātijas. Jo lielāks atšķaidījums, jo labāka ir terapeitiskā iedarbība (verošpirons C200 izraisīja pilnīgu cistu regresiju visās eksperimenta grupās).
- Daudzos novērojumos cistu regresa pakāpe, salīdzinot ar kontroli, bija augstā pakāpē.
- Atsevišķos novērojumos, īpaši, izmantojot verošpirona zemās potences C6, nebija pilns regress, bet verošpirona ietekmē epitēlijs atjaunojās līdz normai.
- Pēc morfometrijas datiem, homeopātiskais verošpirons vairumā gadījumu izsauc cistu ievērojamu regresu; jo augstāks atšķaidījums, jo intensīvāks ārstnieciskais efekts. Labākais efekts tika panākts ar atšķaidījumu C200 – pilnīgs cistu regress visos gadījumos.
- Pēc darbības mehānisma verošpirons ir līdzīgs organotrops preparāts sinestrola cistiskās mastopātijas modelim, verošpironu turpmāk var pētīt un izmantot sieviešu cistiskās mastopātijas ārstēšanā, īpaši, ja anamnēzē ir informācija par hormonālo terapiju grūtniecības laikā, dzemdību laikā, kontracepcijas nolūkā. Šobrīd klīnikā mēs turpinām pētīt verošpirona iedarbību cistiskās mastopātijas ārstēšanā. Mums ir daži novērojumi, ka homeopātiskais verošpirons sievietēm reproduktīvajā vecumā uzlabo cistiskās mastopātijas ainu.
- Conium, Bellis perennis un Calcarea carbonica ietekmē žurku piena dziedzerus. Conium ietekmē cistiski paplašināto izvadkanālu un dažos gadījumos ir izteikta regresīva iedarbība, un šī darbība ir līdzīga verošpirona ietekmei uz piena dziedzeriem. Bellis perennis un Calcarea carbonica ietekmē krūts dziedzeru stromu, limfvadus, tos paplašinot, un šo darbību var salīdzināt ar mammotropisko iedarbību uz piena dziedzeriem, kas ļauj mums turpināt eksperimentus, lai noskaidrotu šo preparātu ietekmi uz ķermeni.
- Conium, Bellis perennis un Calcarea carbonica ir zāles, ko veiksmīgi lieto saskaņā ar līdzības likumu, ārstējot pacientus klasiskajā homeopātijā, homeopāti pat var izārstēt pirmsvēža procesus piena dziedzeros un zināmā mērā novērst krūts vēzi sievietēm.
- Verošpirons ir kālija saudzējošs diurētisks līdzeklis, bet homeopātiskās devās tas saskaņā ar līdzības likumu izmēģinājumos ar dzīvniekiem var izārstēt cistisko mastopātiju, tāpēc šim preparātam nepieciešama turpmāka testēšana uz veselu organismu – veicot verošpirona prūvingu subjektiem.
DARBA NOZĪME:
Apvienojot spēkus ar professoru Dž. Vitulku, pateicoties eksperimentam ar dzīvniekiem un morfometrijai, mums izdevās pierādīt, ka homeopātija ir uz pierādījumiem balstīta medicīna, mēs pierādījām līdzības likuma darbību šūnu līmenī ar homeopātiskā verošpirona, Conium, Bellis perennis un Calcarea carbonica.
SEQ Ilustrācija \* ARABIC 4. attēls. Placebo-kontoles grupa. Cistu regresa trūkums saņemot placebo vienu mēnesi
S.Hanemaņa laikā nebija ne mūsdienīgās morfoloģijas, ne patoloģiskās anatomijas, ne patofiziologijas, ne mikroskopijas, ne morfometrijas, tāpēc tikai 220 gadus pēc homeopātijas atklāšanas izdevās veikt šos unikālos eksperimentus uz dzīvniekiem, veidojot pierādījuma bāzi.
Šodien visai zinātniskajai pasaulei mēs varam teikt, ka mums ir pamats apgalvot, ka augtākās potences ietekmē šūnas darbību, izārstējot patoloģisko procesu pilnībā, bez placebo efekta. Homeopātija ir eksperimentāla zinātne, tāpēc homeopātiju nevajadzētu aizliegt, bet gan biologiem, fiziķiem, ārstiem vajag to pētīt. Mūsu fundamentālie pētījumi un patomorfozes izpēte homeopātisko zāļu ietekmē apstiprināja šo vajadzību; mēs pierādījām homeopātijas zinātnisko faktu morfoloģiskā līmenī.